2023. gadā – virkne vērtīgu iniciatīvu FinTech atbalstam

Latvijas Banka, būdama daļa no nozares ekosistēmas un īstenojot vairākus stratēģijas uzdevumus, šogad spērusi platus soļus FinTech vides pilnveidei.

Izstrādājām aktivitāšu plānu FinTech vides izaugsmes veicināšanai, iekļaujot tajā Latvijas Bankas dialogā ar FinTech uzņēmumiem un komercbanku sektoru saņemtos priekšlikumus par darāmo FinTech vides attīstībai. Izprotam atbildību īstenot FinTech stratēģijā pausto ieteikumu – veidot inovācijas veicinošu finanšu tirgus infrastruktūru – un piedāvāsim nebanku maksājumu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem iespēju atvērt Latvijas Bankā kontu klientu līdzekļu šķirtai turēšanai un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iespēju kļūt par Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas (EKS) dalībniekiem.

Konts klientu līdzekļu šķirtai turēšanai Latvijas Bankā

2023. gada novembrī Latvijas Bankas padome apstiprināja attīstības iniciatīvu, kas ļaus maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm un nākotnē arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt klientu līdzekļu šķirtu un drošu glabāšanu centrālajā bankā. Galvenais pakalpojuma mērķis ir maksājumu un e-naudas iestāžu, vēlāk arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu līdzekļu aizsardzība. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ar klientu līdzekļu atlikumiem virs 100 000 eiro varēs drošāk pārvaldīt savus finanšu riskus Noguldījumu garantiju fonda piemērošanas kontekstā. Klientu līdzekļu šķirta glabāšana ir viena no galvenajām prasībām maksājumu un e-naudas iestāžu, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanā.

Konts klientu līdzekļu šķirtai turēšanai Latvijas Bankā būs pieejams Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) vienotā tirgus ietvaros licencētām maksājumu un e‑naudas iestādēm un atbilstoši Eiropas Savienības regulas par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets jeb MiCA regulas) prasībām licencētiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Banka maksājumu un e-naudas iestāžu klientu līdzekļus pieņems tikai no iestādes pašas konta pie SEPA telpā jeb Eiropas Savienības un EEZ valstīs sasniedzama maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un līdzekļu atmaksa būs iespējama tikai tajā pašā kontā, no kura tie ieskaitīti, neiesaistot trešās personas.

Latvijas Banka ar Finanšu ministriju vienojusies par iniciatīvas ieviešanai nepieciešamajām nacionālā regulējuma izmaiņām.

Šī Latvijas Bankas attīstības iniciatīva ir patiešām būtiska maksājumu un e-naudas iestādēm. Latvijas Bankas šogad veiktā finanšu sektora dalībnieku aptauja atklāja, ka gandrīz pusei atbildes sniegušo FinTech uzņēmumu konti atvērti ārvalstu bankās vai pie ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Aptaujātie FinTech uzņēmumi norādīja, ka Latvijā ir grūtības atvērt norēķinu kontus bankās un ir augstas komisijas maksas. Šādus secinājumus uzklausām Inovāciju centrā, konsultējot potenciālos tirgus dalībniekus, un arī esošo FinTech tirgus dalībnieku uzraudzības procesā novērojam grūtības sadarbībā ar bankām.

Līdzīgi arī ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Šovasar Latvijas Bankas organizētā tikšanās reizē FinTech sektora pārstāvji pievērsa uzmanību MiCA regulējuma ieviešanai Latvijā. Regulējums nosaka pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt klientu līdzekļu šķirtu glabāšanu – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības klientu līdzekļus glabāt kredītiestādē vai centrālajā bankā, ja tā nodrošina šādas iespējas. Izvērtējot tirgus attīstības iespējas un finanšu pakalpojumu pieejamību FinTech uzņēmumiem, Latvijas Banka nolēma arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem pēc nacionālā regulējuma stāšanās spēkā nodrošināt iespēju atvērt centrālajā bankā kontu klientu līdzekļu šķirtai glabāšanai.

Tiešā dalība EKS arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem

Lai veicinātu maksājumu pakalpojumu attīstību, nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Banka piedāvās iespēju izmantot tiešo dalību EKS, tādā veidā nodrošinot maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iespēju būt sasniedzamiem un nosūtīt maksājumus SEPA.

Tiešā dalība EKS tiks nodrošināta maksājumu un e-naudas iestādēm, kā arī krājaizdevu sabiedrībām, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Patlaban tiešā dalība EKS jau pieejama kredītiestādēm, kā arī Valsts kasei.

Vienlaikus jāatzīmē šogad novembrī Eiropas līmenī panāktā politiskā vienošanās par zibmaksājumu regulējumu, kas vienlaikus ietver grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (SFD) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (PSD2). Latvijas Banka ar Finanšu ministriju vienojusies par nacionālā regulējuma izmaiņām, nesagaidot Eiropas likumdošanas paketes ieviešanas termiņa beigas.

Jauno pakalpojumu pieejamība plānota nākamvasar

Abus jaunos pakalpojumus – iespēju atvērt Latvijas Bankā kontu klientu līdzekļu šķirtai turēšanai licencētām maksājumu un e-naudas iestādēm un licencētiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī iespēju nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedalīties EKS – Latvijas Banka plāno ieviest tirgū, sākot ar 2024. gada jūniju, ja šajā laikā tiks apstiprinātas nacionālā regulējuma izmaiņas.

Daudzveidīgs atbalsts inovācijām finanšu sektorā

Attīstīts finanšu tirgus ir viena no Latvijas Bankas prioritātēm. Lai inovācijas attīstītos, pēdējo divu gadu laikā Latvijas Banka novērsusi vairākas barjeras – mazināts administratīvais slogs un pilnveidots licencēšanas process, tāpat izveidota riskos balstīta uzraudzība visos finanšu tehnoloģiju segmentos, veicināta nozares izpratne par naudas atmazgāšanas un sankciju risku pārvaldību.

Latvijas Banka rīko un turpinās organizēt apmācību seminārus nebanku sektora pārstāvjiem, balstoties uz katra sektora specifiskajiem riskiem, to pārvaldību un identificētajiem problēmjautājumiem. Tai skaitā Latvijas Banka piedāvā trīspusēju sadarbības modeli – FinTech uzņēmums, kredītiestāde, Latvijas Banka – inovatīviem FinTech biznesa modeļiem, lai veicinātu FinTech uzņēmumu izpratni par regulējošo prasību piemērošanu un inovatīvu pakalpojumu atbilstību šīm prasībām.

Latvijas Banka arī turpina attīstīt Inovāciju centra un Regulatīvās smilškastes kapacitāti. Nodrošinām arī atbalstu problēmsituācijās.

Latvijas Bankas darbs nes augļus – pēdējos gados licencēti vairāki tirgus dalībnieki: investīciju platformas un maksājumu iestādes. Sagaidām jaunu uzraugāmo uzņēmumu piepulcēšanos FinTech nozarei arī kriptoaktīvu jomā līdz ar MiCA regulējuma stāšanos spēkā un vēl nepieciešamā nacionālā regulējuma pieņemšanu.

Līdz šim paveiktais stiprina Latvijas uzņēmēju motivāciju izvēlēties Latviju kā vietu, lai saņemtu licenci darbībai EEZ, un var sekmēt arī finanšu nozares speciālistu, kas karjeru vai uzņēmējdarbību veido ārvalstīs, atgriešanos Latvijā. Līdz ar inovatīvu FinTech uzņēmumu rašanos un izaugsmi veidojas arī jaunas labi apmaksātas darba vietas gan finanšu nozarē, gan saistītajās pakalpojumu nozarēs.

Inovatīva centrālā banka ir viens no būtiskiem elementiem, tiecoties sasniegt Latvijas FinTech stratēģijā definēto vīziju: "Latvija kā Eiropas Savienības līmenī nozīmīgs finanšu tehnoloģiju centrs, kur FinTech uzņēmumi ir inovāciju un konkurences veicinātāji finanšu sektorā, attīstot nozīmīgus, drošus un starptautiski mērogojamus biznesa modeļus."

Arī 2024. gadā turpināsim intensīvi strādāt, lai Eiropas FinTech kartē Latvija kļūtu par arvien ievērojamāku punktu.