Būtisks solis finansiālajai iekļautībai: nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju piekļuve SEPA
Šī rīcība maina spēles noteikumus – tā nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un maksājumu iestādēm (MI), lai tās tiešā veidā varētu apstrādāt eiro veiktus maksājumus vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) vidē. Šo pavērsienu sekmē nesen veiktie grozījumi Zibmaksājumu regulā un Norēķinu galīguma direktīvā. Latvija ir pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura pieņēmusi šīs regulējuma pārmaiņas un pabeigusi tehnisko darbu, kas nepieciešams, lai EKS uzņemtu jaunus dalībniekus.
Kas var piedalīties EKS?
EKS var piedalīties ENI un MI, kuras ir ieguvušas EEZ licenci kredīta pārveduma pakalpojumu sniegšanai. Latvijas nacionālie tiesību akti atbalsta šo iniciatīvu un sniedz skaidras vadlīnijas, kuras palīdz Latvijā darbības atļauju saņēmušajiem uzņēmumiem. Šādi uzņēmumi jau var sākt integrāciju EKS. Turpretī uzņēmumiem, kuri darbības atļauju saņēmuši ārpus Latvijas, jāiepazīstas ar mītnes valsts normatīvo regulējumu, kas nosaka prasības tiešai dalībai maksājumu sistēmās.
Ko nodrošina piekļuve EKS?
Piekļuve EKS ļauj uzņēmumiem piedāvāt klienta vārdā veiktus zibmaksājumus un SEPA kredīta pārvedumus tiešā veidā, bez komercbankas kā maksājumu apstrādes starpnieka. Šī tiešā piekļuve mazina atkarību no tradicionālo banku sniegtajiem korespondentbanku pakalpojumiem, tādējādi optimizējot maksājumu apstrādi. Tomēr uzņēmumiem joprojām jāievēro Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) prasības par klientu līdzekļu nošķiršanu. To var risināt, izmantojot bankas kontu komercbankā, apdrošināšanas polisi, bankas garantiju vai zema riska likvīdos vērtspapīrus.
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju naudas plūsmai vajadzētu būt izveidotai tā, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus EKS kontā un saglabātu atbilstību PSD2 klientu līdzekļu nošķiršanas prasībām. Lai papildinātu kontus un izņemtu no tiem naudas līdzekļus, maksājumu pakalpojumu sniedzējam jābūt kontam komercbankā.
Kā darbojas EKS un kādi ir tiešās līdzdalības ieguvumi?
EKS nodrošina piekļuvi zibmaksājumu pakalpojumam, kā arī klīringa pakalpojumam liela apjoma maksājumiem. Tā arī piedāvā Zibsaišu reģistru, kas saista tālruņa numurus ar IBAN un saņēmēja vārdu/nosaukumu un padara pakalpojuma lietošanu klientiem ērtāku.
EKS pakalpojumiem ir konkurētspējīga cena, un tā ir izstrādāta, lai atvieglotu integrāciju un mazinātu tehniskos sarežģījumus uzņēmumiem ar iekšējām IT iespējām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izveidot tiešu savienojumu ar sistēmu bez trešo personu pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt Latvijas Banka ir izveidojusi smilškastes vidi ZibLab, ļaujot citiem pakalpojumu sniedzējiem veikt integrācijas testēšanu pirms pakalpojumu piedāvāšanas savu klientu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Galvenie EKS cenrāža elementi:
- mēneša maksa: līdz 1500 eiro;
- izejošie darījumi: 0.006 eiro;
- ienākošie darījumi: 0 eiro.
EKS projekta izveides soļi
Soļi, kas jāveic maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir gatavi tiešai dalībai EKS:
- iepazīstieties ar tehnisko un juridisko dokumentāciju: pārskatiet visas attiecīgās tehniskās un juridiskās vadlīnijas, lai nodrošinātu atbilstību tām;
- noslēdziet līgumu ar Latvijas Banku: nostipriniet savu dalību ar oficiālu vienošanos;
- izveidojiet savienojumu ar EKS: izveidojiet nepieciešamo savienojumu, lai nodrošinātu integrāciju EKS;
- veiciet testēšanu: palaidiet savu risinājumu EKS testēšanas vidē, lai identificētu un novērstu potenciālās problēmas, un, kad tas ir paveikts, pabeidziet obligāto testēšanu;
- sāciet darbību: tiklīdz testēšana ir pabeigta, varat darboties EKS.
Gatavošanās SEPA pieslēgšanai
Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nolemj uzticēt integrāciju EKS ārējam IT pakalpojumu sniedzējam, tam jāievēro standarta ārpakalpojumu apstiprināšanas process, kas ietver ārpakalpojuma nozīmīguma novērtēšanu, risku izvērtēšanu un partnera uzticamības pārbaudi. Nozīmīgu ārpakalpojumu izmantošanai ir nepieciešama Latvijas Bankas atļauja. Uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti darboties kā savienojumu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina ārēju piekļuvi EKS, tiek aicināti pieteikties ZibLab testēšanai un validācijai.
Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā zibmaksājumu pakalpojumus, jāievieš stabila iekšējās kontroles sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un sankciju riska pārvaldībai. Tā ietver efektīvu darījumu monitoringu un sankciju pārbaudes rīkus, kas ir būtiski atbilstības standartu ievērošanai.
Svarīgi termiņi
Zibmaksājumu regulas aktualizēšana rada jaunas saistības tirgus dalībniekiem, un saistībā ar to 2025. gadā gaidāmi vairāki svarīgi termiņi:
- zibmaksājumu ieviešana: komercbankām līdz 2025. gada oktobrim pilnībā jāievieš zibmaksājumi;
- IBAN un vārda/nosaukuma pārbaude (maksājuma saņēmēja pārbaude): visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz 2025. gada oktobrim jāievieš maksājuma saņēmēja pārbaude. Lai palīdzētu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt atbilstību Zibmaksājumu regulai, Latvijas Banka izstrādās maksājuma saņēmēja pārbaudes pakalpojumu;
- zibmaksājumu un SEPA kredīta pārvedumu līdzāspastāvēšana: nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas saviem klientiem piedāvā SEPA kredīta pārvedumus, līdz 2027. gada aprīlim visiem klientiem jāpiedāvā arī zibmaksājumi ar tādiem pašiem nosacījumiem (piemēram, maksājumu kanāli, lietotāja pieredze un cenas) kā SEPA kredīta pārvedumiem;
- ikgadējās ziņošanas prasības: maksājumu pakalpojumu sniedzējiem katru gadu regulatoram jāziņo par maksām, darījumu noraidījumu koeficientu un darījumu ģeogrāfiju.
Nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tieša piekļuve EKS ir aizraujošs jaunums Latvijas un plašākas Eiropas Savienības maksājumu ekosistēmas kontekstā. Tā sola palielināt konkurenci, inovācijas un ērtības, vislielāko labumu sniedzot galalietotājiem, jo tiem tiks nodrošinātas ātrākas un pieejamākas maksājumu iespējas.
Aicinām ieplānot tikšanos ar Latvijas Bankas ekspertiem, nosūtot e-pastu uz fintech@bank.lv! Mēs palīdzēsim jums šajā aizraujošajā ceļojumā!