Ieguldītāju aizsardzība kolektīvās finansēšanas platformās

Galvenais princips, kas jāievēro, – ieguldījumu veikšanai izmanto tikai tādu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kuri ir saņēmuši darbības atļauju ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā un tiek uzraudzīti. Ja ieguldīšanai izvēlēsies nelicencētu pakalpojumu sniedzēju, daudzkārt pieaugs risks pazaudēt ieguldītos līdzekļus, turklāt nereti ir gadījumi, kad ieguldītājs šādi zaudē ne tikai visu savu ieguldīto naudu, bet arī aizņemtus līdzekļus, jo viltus konsultants pierunājis klientu aizņemties ieguldīšanai vēl papildu summu. Rezultātā – ne tikai zaudēti savi iekrātie līdzekļi, bet vēl radies parāds, kas jāatdod. Savukārt viltus ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs veikli nozudis ar visiem it kā ieguldītajiem līdzekļiem.

Jebkurā gadījumā ir jāsaprot – ikviens ieguldījums ir saistīts ar risku! Pārsvarā gadījumu arī darbojas princips – jo lielākā ieguldījuma atdeve, jo augstāks risks piemīt konkrētajam ieguldījumam. Turklāt pastāv risks ne tikai neiegūt kāroto peļņu, bet arī pilnībā zaudēt ieguldītos līdzekļus. Tāpēc viens no būtiskākajiem pamatprincipiem, kas jāievēro, – ieguldi tikai tādu naudas summu, kuru vari atļauties zaudēt!

Šobrīd netrūkst dažādu ieguldījumu iespēju, kuras piedāvā licencēti pakalpojumu sniedzēji. Lai arī tas neizslēdz neveiksmīgu ieguldījumu iespējas un risks zaudēt ieguldītos līdzekļus joprojām pastāv, tomēr ļoti būtiski tiek samazināta iespēja, ka izvēlētais pakalpojumu sniedzējs ir krāpnieks un vienkārši var nozust ar visu klientu uzticēto naudu.

Kolektīvās finansēšanas platformas – jauna iespēja ieguldītājiem

Viens no jaunākajiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju veidiem un regulētā finanšu tirgus dalībniekiem ir kolektīvās finansēšanas platformas. Šajā rakstā apskatīsim, kādi ieguldītāju aizsardzības mehānismi ir ieviesti kolektīvās finansēšanas jomā.

Lai arī kolektīvā finansēšana Eiropā un citur pasaulē ir pazīstama jau kādu laiku, tikai kopš pagājušā gada rudens Eiropā darbojas vienots regulējums, kas nosaka prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju piešķiršanai, pakalpojumu sniedzēju darbībai un pakalpojumu sniegšanai. Proti, kopš 2021. gada 11. novembra Eiropas Ekonomikas zonā tiek piemērota 2020. gada 7. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finanšu pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ērtībai šajā rakstā to sauksim vienkārši par Regulu).

Pirms Regulas piemērošanas Eiropā nebija vienota regulējuma – atsevišķās valstīs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu noteica nacionālie normatīvie akti, bet citur tādi nemaz nebija pieņemti. Arī Latvijā nacionālā regulējuma šajā jomā iepriekš nebija, tomēr pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība nebija pretrunā citas jomas regulējošiem normatīvajiem aktiem, varēja strādāt arī Latvijā, taču šādi pakalpojumu sniedzēji netika uzraudzīti. Savukārt vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji varēja darboties samērā brīvi, kā rezultātā diemžēl radās arī virkne kolektīvās finansēšanas platformu, kuru darbības rezultātā ieguldītāji zaudēja ieguldīto naudu.

Viens no galvenajiem iemesliem vienota kolektīvās finansēšanas jomas regulējuma pieņemšanai bija mērķis izvairīties no krāpniecisku pakalpojumu sniedzēju darbības un ieviest prasības ieguldītāju interešu aizsardzībai.

Ieguldījumu iespējas ir ļoti dažādas, nepieredzējušiem ieguldītājiem tajās ir grūti orientēties, un ne visas ieguldījumu nianses ir vienkārši izprotamas, tāpēc Regula ir vērsta uz to, lai aizsargātu ieguldītājus no nepārdomātiem vai tiem nepiemērotiem ieguldījumiem. Lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību, ieguldītāji tiek sadalīti kategorijās, t.i., Regula nošķir pieredzējušus un nepieredzējušus ieguldītājus. Sākotnēji visi ieguldītāji tiek uzskatīti par nepieredzējušiem – lai ieguldītājs tiktu atzīts par pieredzējušu, tam ir jāatbilst Regulā noteiktiem kritērijiem, kā arī jāiesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegums, lai viņu atzītu par pieredzējušu ieguldītāju. Pieredzējušie ieguldītāji izprot ieguldījumu produktus un ar to izmantošanu saistītos risku, tāpēc aizsardzība vērsta uz nepieredzējušo ieguldītāju interešu ievērošanu. Turklāt prognozējams, ka nepieredzējušo ieguldītāju kolektīvās finansēšanas platformās būs daudz vairāk nekā pieredzējušo. Lai aizsargātu nepieredzējušos ieguldītājus, Regulā noteiktas vairākas prasības.

Ieguldītāju zināšanu pārbaude

Kolektīvās finansēšanas produktu būtība atšķiras no tradicionālajiem un ierastajiem ieguldījumu vai uzkrājumu produktiem, tāpēc lai nodrošinātu, ka potenciālie ieguldītāji spēj izprast kolektīvās finansēšanas pakalpojumu produktus un ar tiem saistītos riskus, pakalpojumu sniedzējam ir jāveic potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju pieredzes un zināšanu pārbaude ar mērķi novērtēt viņu izpratni par piedāvātajiem ieguldījumu pakalpojumiem.

Lai novērtētu potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju zināšanas, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāpieprasa ieguldītājiem informācija par viņu pieredzi un līdzšinējiem ieguldījumiem, ieguldīšanas mērķiem, finansiālo situāciju, kā arī jānoskaidro viņu izpratne par riskiem, kas saistīti gan ar ieguldījumiem kopumā, gan ieguldījumiem, kas tiek piedāvāti kolektīvās finansēšanas platformā.

Zināšanu pārbaude ir nepieciešama, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, balstoties uz zināšanu novērtējuma rezultātiem, varētu brīdināt potenciālos nepieredzējušos ieguldītājus, ka platformā piedāvātie ieguldījumu pakalpojumi varētu būt tiem nepiemēroti un pastāv risks zaudēt visus ieguldītos līdzekļus.

Lai arī noteiktos gadījumos potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji tiek brīdināti, ka platformā piedāvātie ieguldījumu produkti, iespējams, tiem nav piemēroti un pastāv ieguldīto līdzekļu pazaudēšanas risks, tomēr Regulas noteikumi arī šādā gadījumā neparedz aizliegt ieguldīt platformā piedāvātajos ieguldījumu produktos.

Zaudējumu segšanas spējas simulācija

Papildu zināšanu pārbaudei, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji varētu novērtēt platformā piedāvāto ieguldījumu pakalpojumu piemērotību konkrētajam ieguldītājam, Regulas noteikumi pieprasa ieguldītājam veikt simulāciju par savu spēju ciest zaudējumus. Atbilstoši Regulas noteikumiem tā tiek aprēķināta kā 10% no ieguldītāja aktīvu neto vērtības. Aprēķinā tiek ņemti vērā gan ieguldītāja ienākumi, gan aktīvi, tostarp finanšu ieguldījumi un naudas noguldījumi, taču netiek ņemti vērā personiskie īpašumi un ieguldījumi īpašumos un arī pensiju fondos. No aktīviem un ienākumiem tiek atskaitītas ieguldītāja esošās vai turpmākās finanšu saistības.

Šāda simulācija par ieguldītāja spēju ciest zaudējumus ir nepieciešama, tāpēc ka kolektīvās finansēšanas produktiem piemīt riski, kā rezultātā ieguldītāji var zaudēt būtisku daļu no ieguldītās summas vai pat visu ieguldīto. Tāpēc nepieredzējušiem ieguldītājiem būtu jāatturas no pārmērīgas ieguldīšanas šādos ieguldījumu produktos un ir lietderīgi noteikt ieguldījumu apmēru, kuru nebūtu ieteicams pārsniegt.

Lai nepieredzējušie ieguldītāji apzinātos ieguldījumu pakalpojumiem piemītošos riskus, jo īpaši risku zaudēt visu ieguldīto naudu, Regula paredz, ka katru reizi, kad konkrētais ieguldījums pārsniedz 1000 eiro vai 5% no ieguldītāja aktīvu neto vērtības, tam tiek parādīts brīdinājums par risku. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem nepārprotama ieguldītāja piekrišana uzņemties šo risku, kā arī ieguldītājam ir jāpierāda, ka tas izprot ieguldījumu un tā riskus – ja ieguldītājs izpratni par riskiem nevar pierādīt, tad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pieņemt konkrēto ieguldījumu.

Brīdinājumi par ieguldījumu riskiem

Regula paredz mehānismu, lai kolektīvās finansēšanas platformā var ieguldīt tikai tie ieguldītāji, kas nepārprotami apliecinājuši, ka izprot riskus. Proti, kolektīvās finansēšanas platformā ieguldītājam tiek attēloti brīdinājumi par pakalpojumu iespējamu nepiemērotību, kā arī par ieguldījumu riskiem un risku zaudēt daļu vai visus ieguldītos līdzekļus. Regula nosaka konkrētu šo brīdinājumu saturu, lai ieguldītāji pie visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktos gadījumos saņemtu vienādu informāciju par ieguldījumu riskiem un iespējamo ieguldījumu pakalpojumu nepiemērotību konkrētajam ieguldītājam.

Saņemot šos brīdinājumus par riskiem, ieguldītājiem ir nepārprotami jāapliecina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ka ir tos saņēmuši un sapratuši. Tas nepieciešams, lai pakalpojuma sniedzējs pārliecinātos, ka ieguldītājiem ir pietiekama izpratne par riskiem.

Pirmslīguma pārdomu periods

Ņemot vērā risku, ka nepieredzējušie ieguldītāji varētu veikt nepietiekami izsvērtus ieguldījumus, Regulā noteikts ieguldītāju papildu aizsardzības mehānisms, proti, pirmslīguma pārdomu periods, kura laikā nepieredzējušam ieguldītājam bez jebkādiem ierobežojumiem ir iespējams atsaukt savu piedāvājumu veikt ieguldījumu vai izteikumu par ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā.

Atbilstoši Regulas noteikumiem nepieredzējušajiem ieguldītājiem tiek dotas četras kalendārās dienas, kuru laikā tie var pārdomāt par iepriekš izteikto nodomu ieguldīt un to atsaukt.

Attiecībā uz pirmslīguma pārdomu perioda piemērošanu Regula arī nosaka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu sniegt informāciju. Proti, ieguldītājam, pirms viņš paziņojis par savu piedāvājumu ieguldīt vai izteicis ieinteresētību kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, jāsniedz vismaz šāda skaidra, precīza un savlaicīga informācija:

• ka uz piedāvājumu ieguldīt attiecas pārdomu periods;
• kāds ir pārdomu perioda ilgums;
• kāda ir kārtība, lai pārdomu perioda laikā atsauktu piedāvājumu ieguldīt.

Kad nepieredzējušais ieguldītājs ir izteicis savu piedāvājumu ieguldīt, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ar savas platformas starpniecību ir jāinformē ieguldītājs, ka pārdomu periods ir sācies. Regulas prasības arī noteic: kārtībai, kādā ieguldītājs pārdomu periodā var atsaukt savu piedāvājumu ieguldīt, ir jābūt vismaz tādai pašai kā kārtībai, kādā ieguldītājs var izteikt savu piedāvājumu ieguldīt.

Ieguldījumu pamatinformācijas lapa

Ieguldītāji lēmumu par ieguldījumu konkrētā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā pieņem, balstoties uz tiem pieejamo informāciju, tāpēc ir ļoti būtiski saņemt skaidru un saprotamu informāciju par projektu, kuram tiek meklēts finansējums. Tāpēc vēl viens uz ieguldītāju aizsardzību vērsts mehānisms ir standartizēta projekta pamatinformācijas lapa. Proti, Regula nosaka konkrētu formu un saturu informācijai, kāda ir jāatklāj par projektu, par konkrētiem rādītājiem un projektam piemītošiem riskiem. Ieguldījumu pamatinformācijas lapā ir arī jāiekļauj brīdinājumi par ieguldījumu riskiem, tostarp par to, ka pastāv iespēja negūt peļņu un ka pastāv risks daļēji vai pat pilnībā zaudēt ieguldītos līdzekļus.

Lai informācija būtu ieguldītājam vieglāk uztverama, ir noteikts ieguldījumu pamatinformācijas lapas maksimālais apjoms, t.i., ne vairāk kā sešas A4 lappuses. Par ieguldījumu informācijas sagatavošanu ir atbildīga persona, kura ar kolektīvās finansēšanas platformas starpniecību meklē finansējumu savam projektam. Tomēr, lai nodrošinātu spēcīgāku ieguldītāju interešu aizsardzību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāievieš atbilstošas procedūras un kārtība, kādā tie pārbauda, vai ieguldījumu pamatinformācijas lapā ietvertā informācija ir pilnīga, pareiza un skaidra.

Šajā rakstā apskatīti ieguldītāju aizsardzības pamata mehānismi, kurus paredz Regulas noteikumi, taču jebkurā gadījumā jāatceras, ka ikviens ieguldījums kolektīvās finansēšanas piedāvājumos ir saistīts ar risku, ka var netikt gūta gaidītā peļņa vai var tikt zaudēta daļa ieguldītās summas vai pat visa ieguldītā nauda. Tāpēc aicinām rūpīgi izsvērt ikvienu ieguldījumu, iepazīties ar pieejamo informāciju, kā arī neatstāt bez uzmanības brīdinājumus par riskiem!