Kolektīvās finansēšanas regulējuma ieviešana ES

Šajā blogā – ieskats pasākumā pārrunātajos tematos.

Nozares regulējums

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sekmīgai attīstībai būtiska ir investoru uzticība. Plats solis uz priekšu investoru uzticības stiprināšanā ir Eiropas Savienībā (ES) pirms diviem gadiem pieņemtais vienotais kolektīvās finansēšanas regulējums.

Regulējums nodrošina šī pakalpojuma sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas neatkarīgi no tā, kurā valstī pakalpojuma sniedzējs saņēmis darbības atļauju, proti, iespējama pārrobežu darbība (passporting). Tā ir ļoti svarīga mazām valstīm un platformām, kuru darbība vērsta uz konkrētiem nozares segmentiem. Lielajās ES valstīs kolektīvās finansēšanas platformu izaugsmei palīdz tirgus lielums.

Kopš vienotā ES regulējuma pieņemšanas Eiropas kolektīvās finansēšanas tirgū redzamas līdzīgas attīstības tendences: mazo platformu konsolidācija un platformu specializācija uz konkrētu nozaru finansēšanu, piemēram, zaļā enerģija, lauksaimniecība, aizdevumi vietējam biznesam.

Pašlaik Eiropā vēl diezgan maz kolektīvās finansēšanas platformu operatoru ir saņēmuši nacionālo uzraugu darbības atļaujas – tādu pašlaik ir 21, to vidū arī Latvijā darbības atļauju saņēmusī SIA "CrowdedHero Latvia".

Pārejas perioda izaicinājumi

Līdz šā gada novembrim ir spēkā pārejas periods, kura laikā kolektīvās finansēšanas platformām, kas bija sākušas darbu vēl pirms vienotā ES regulējuma pieņemšanas, ir jāpielāgojas jaunā regulējuma prasībām un jāsaņem uzraudzības iestāžu darbības atļaujas.

Taču joprojām ir neskaidri jautājumi. Piemēram, Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgū norit diskusijas par tām platformām, kas bija sākušas darbu pirms vienotā ES regulējuma un saņēmušas darbības atļauju atbilstoši nacionālajam regulējumam. Nozares attīstības ātrums dažādās valstīs atšķiras, un Eiropas tirgū strādā platformas, kuras ierobežotās kapacitātes dēļ nespēj savlaicīgi izpildīt jaunā ES regulējuma prasības. Tostarp ir arī pieredzējušas un nozīmīgu tirgus daļu sasniegušas platformas, kurām ir grūtības iekļauties pārejas perioda dotajā termiņā un izpildīt prasības darbības atļaujas saņemšanai.

Iespējams, dažas no Eiropā strādājošām platformām pārtrauks darbību, dažas piedzīvos konsolidāciju. Savukārt pēc konsolidācijas šīs platformas spēs klientiem piedāvāt vairāk pakalpojumu un kļūs par vienas pieturas sadarbības platformām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Izaicinājums gan ir apstāklis, ka platformas nogaida un nesteidz pieteikties darbības atļaujas saņemšanai. Taču pārejas perioda termiņa beigas tuvojas, un tas nozīmē, ka vienā brīdī ES nacionālās uzraudzības iestādes vienlaikus saņems daudz pieteikumu no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlēsies saņemt darbības atļaujas, un tas apgrūtinās operatīvu un savlaicīgu atļauju izsniegšanu.

Eiropas Komisija stingri iesaka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nekavēties ar pieteikumiem licences saņemšanai un negaidīt līdz šī gada novembrim, kad beidzas pārejas periods.

ESMA loma

Līdztekus nacionālajām uzraudzības iestādēm par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu uzraudzību ES līmenī rūpējas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (European Securities and Markets Authority, ESMA). ESMA mērķis ir visās ES valstīs nodrošināt vienotu jaunā regulējuma izpratni un interpretāciju, tāpēc organizācija publicējusi atbildes uz dažādiem ar jauno regulējumu saistītiem jautājumiem.

ESMA arī seko līdzi, kā nacionālajām uzraudzības iestādēm sekmējas ar atļauju izsniegšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un cik daudz uzņēmumu ir pieteikušies atļaujas saņemšanai. ESMA darbs vērsts uz to, lai visas nacionālās uzraudzības iestādes jauno regulējumu interpretē vienādi un nodrošina vienādu attieksmi pret kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat ESMA vērtēs, kā funkcionē pārrobežu darbība, un analizēs investoru apmierinātību ar regulējumu.

Nacionālo uzraudzības iestāžu pieeja

Pirms ES vienotā regulējuma ieviešanas atsevišķās valstīs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu noteica nacionālie normatīvie akti.

Piemēram, Spānijā kolektīvās finansēšanas pakalpojumus regulēja nacionālais likums, tāpēc Spānijas finanšu tirgus uzraudzības iestāde izveidoja īsu licencēšanas procesu tām platformām, kas jau bija saņēmušas licenci atbilstoši nacionālajam regulējumam un strādāja tirgū. Savukārt tirgū no jauna ienākošiem dalībniekiem tika piemērotas jaunā ES regulējuma prasības pilnā apmērā.

Savukārt Latvijā pirms ES regulējuma izveides nebija sava nacionālā regulējuma kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem – tirgū varēja darboties pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība nebija pretrunā ar citas jomas regulējošiem normatīvajiem aktiem, taču finanšu tirgus uzraugs šos uzņēmums neuzraudzīja.

Taču tiklīdz tuvojās jaunā ES regulējuma stāšanās spēkā, tālredzīgi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji jau vērsās pie Latvijas finanšu tirgus uzrauga, lai konsultētos par darbības atļaujas saņemšanu. Savukārt uzraugs – tobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas tagad integrēta Latvijas Bankā – organizēja seminārus un sanāksmes ar nozares pārstāvjiem, lai izskaidrotu regulējumu un rosinātu uzņēmumus sākt darbības atļaujas saņemšanas procesu uzreiz pēc jaunā regulēšanas pieņemšanas. Latvijas tirgus uzraugs nodrošināja bezmaksas konsultācijas un atbalstu katrā licencēšanas procesa posmā. Tā rezultātā 2022. gada septembrī tika izsniegta pirmā licence vietējam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, kas jau saņēmis arī tiesības sniegt pārrobežu pakalpojumus. (Par uzņēmuma ceļu līdz licences iegūšanai lasiet šajā rakstā.)

Latvijas Bankas Inovāciju centrs nodrošina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas saņemt licenci, konsultācijas par dokumentu sagatavošanu, regulējuma prasībām, tiesību aktu interpretāciju gan atļaujas saņemšanas posmā, gan arī pēc tam. Pieteikties konsultācijām var, aizpildot pieteikuma formu tīmekļvietnē vai rakstot uz e-pastu fintech@bank.lv.

Platformu skatupunkts

Viens no iemesliem, kāpēc pēc jaunā ES regulējuma ieviešanas izsniegts tik maz licenču kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir tas, ka tirgū darbojas daudz mazu platformu. Tām ir apgrūtinoši izpildīt regulējuma prasības, trūkst zināšanu iziet licencēšanas procesu. Sastopams arī viedoklis, ka ES regulējums tika veidots lielajām platformām. Daļēji tā ir, un tāpēc arī mazajiem pakalpojumu sniedzējiem šķiet sarežģīti izpildīt pat minimālās prasības. Taču lēmumpieņemējiem un uzraugiem ir jārūpējas gan par tirgus stabilitāti, gan ieguldītāju interešu aizsardzību – jāņem vērā, ka pat mazas platformas no mazām valstīm var piesaistīt ieguldītājus no ārvalstīm, ja sniedz pārrobežu pakalpojumus.

Vēl kāds platformu novērojums – sākot pārrobežu darbību citās valstīs, tās sastopas ar specifiskām likumdošanas normām. Dažām platformām ir grūtības ar lokalizāciju – lai nodrošinātu atbilstību, visas vienošanās ir jātulko vietējā valodā un jāpielāgo vietējām tiesību normām. Tas nozīmē papildu atbildību un slogu pakalpojuma sniedzējam.

Cits izaicinājums saistīts ar pārrobežu maksājumiem, ja ieguldītāji un biznesa īpašnieki, kuri izmanto kolektīvās finansēšanas platformu, atrodas ģeogrāfiski dažādās vietās. Maksājumi tiek izpildīti dažādās maksājumu sistēmās, tādējādi maksājumi ir dārgāki.

Investoru aizsardzība

Ir ļoti būtiski, kā kolektīvās finansēšanas platformas komunicē par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu produktiem un ar tiem saistītiem riskiem. Liela nozīme ir labai ieguldītāju finanšu pratībai.

Jaunais ES regulējums paredz, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam jāpārbauda potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju pieredze un zināšanas, lai novērtētu viņu izpratni par piedāvātajiem ieguldījumu pakalpojumiem un lai, balstoties uz zināšanu novērtējuma rezultātiem, varētu brīdināt potenciālos nepieredzējušos ieguldītājus, ka platformā piedāvātie ieguldījumu pakalpojumi varētu būt tiem nepiemēroti un pastāv risks zaudēt ieguldītos līdzekļus.

Platformas piekopj dažādu praksi attiecībā pret nepieredzējušajiem ieguldītājiem, kuri nespēj nokārtot ieguldījumu zināšanu testu. Dažas platformas var izlemt nepieņemt līdzekļus no ieguldītājiem, kuru zināšanas par piedāvātājiem ieguldījumu pakalpojumiem uzskatāmas par nepietiekamām.

Laba prakse varētu būt platformu tīmekļvietnēs publicēt izglītojošus materiālus, kas izskaidro riskus.

Cits novērojums – patlaban platformu risku politikās trūkst atklātības, caurspīdības un skaidrības. Platformu riska politikas tiek gatavotas, balstoties uz dažādām pieejām, atšķirīgām zināšanām par risku novērtējumu un atšķirīgiem juridiskiem padomiem. Ir ļoti būtiski, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ar klientiem komunicētu par saistību nepildīšanas rādītājiem, portfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošiem aizdevumiem, parādu piedziņas procedūrām ne tikai regulārajā ikdienas darbā, bet arī krīzes laikā. Tāpat ir ļoti būtiski, lai strikti tiktu ievērotas prasības pakalpojuma mārketinga komunikācijai, proti, tai jābūt godīgai, skaidrai un tā nedrīkst būt maldinoša.

Kolektīvās finansēšanas pasākuma diskusijās tika identificētas arī vairākas jomas, kur nākotnē varētu būt nepieciešams uzlabot regulējumu: aizdevuma līguma standartizācija, ķīlas novērtēšana, reitingu sistēma.

Kolektīvā finansēšana un ES fondi

Kopš 2022. gada, kad Eiropas Komisija kolektīvās finansēšanas pakalpojumus nodēvēja par inovācijām, kolektīvās finansēšanas jomā attīstījušies jauni pakalpojumi un tirgū parādījušies jauni biznesa modeļi: rēķinu finansēšana, investīcijas nekustamajā īpašumā, sezonālie lauksaimniecības aizdevumi.

Parīzes tikšanās laikā dalībnieki diskutēja par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izmantošanu ES, piemēram, viens no nākotnes biznesa modeļiem varētu būt ES fondu līdzekļu piešķiršana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem caur kolektīvās finansēšanas platformām. Šī būtu liela izaugsmes iespēja nozarei.

Pašlaik ES fondu finansējums ekonomikā nonāk atbilstoši jau pārbaudītam modelim, proti, galvenokārt caur bankām. Taču arī kolektīvās finansēšanas nozare varētu būt viens no ķēdes posmiem un finansējuma piešķiršanas kanāliem. Jo īpaši, ja viens no Eiropas Komisijas mērķiem ir nodrošināt, lai mazie un vidējie uzņēmumi ērtāk piekļūtu finansējuma sadalei, kā arī – tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem.

Līdzīgi projekti, apvienojot publisko un privāto finansējumu, jau sekmīgi īstenoti Itālijā. Milānas pašvaldība strādā ar kolektīvās finansēšanas platformām jau kopš 2014. gada – pabeigti 53 projekti. Sadarbības rezultātā kolektīvās finansēšanas platformas tika iekļautas publiskā finansējuma piešķiršanas programmās. Šis Milānas eksperiments bija daļa no stratēģijas apvienot inovācijas un iekļaujošu pieeju. Tagad arī citas Eiropas valstis vērtē, vai būtu iespējams pielietot līdzīgu pieeju vietējās pašvaldībās, lai sekmētu Eiropas fondu finansējuma pieejamību un atbalstītu tādus ekonomikas sektorus kā lauksaimniecība vai ilgtspējīga ražošana.

Francijas pieredze

Un noslēgumā – par februārī notikušā kolektīvās finansēšanas pasākuma uzņēmējas Francijas pieredzi. Francijā alternatīvo finanšu pakalpojumu tirgus, kas ietver arī kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, piedzīvo 25% izaugsmi gadā. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina piedāvājumu vairākās jomās: patēriņa finansēšana, ieguldījumi nekustamajā īpašumā, aizdevumi maziem un vidējiem uzņēmumiem, rēķinu finansēšana. Vērojama noturīga kolektīvās finansēšanas pakalpojumu biznesa attīstība, un šis segments var nodrošināt piedāvājumu tradicionālo finanšu pakalpojumu sektoros, kur lielie pakalpojumu sniedzēji nav piepildījuši visu potenciālo klientu vajadzības.

Parīzē notikušais nozares pasākums ļāva Eiropas kolektīvās finansēšanas ekosistēmas dalībniekiem apmainīties pieredzē un vērojumos par nozares attīstību un jaunā ES regulējuma nestajām pārmaiņām. Pārejas periods regulējuma piemērošanai beidzas novembrī, tāpēc mudinām kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus nevilcināties un pieteikties licences saņemšanai, kā to paredz ES regulējums.