Latvijas finanšu pakalpojumu nākotne: inovācijas, savienojamība un mērķtiecīga izaugsme

Finanšu nozare nemitīgi attīstās, un digitālo inovāciju un regulējuma izaugsmei jānorit roku rokā, radot jaunas iespējas uzņēmumiem un patērētājiem.

Latvijas finanšu sektors pierādīja savu spēju pielāgoties, saglabājot stabilitāti un noturību izaicinošajā Covid-19 pandēmijas laikā. Šajā laikā finanšu pakalpojumu sniedzēji Latvijā demonstrēja izcilu noturību – digitālie risinājumi un inovatīvie biznesa modeļi sektorā jau bija ieviesti, un tas ļāva nodrošināt nepārtrauktu finanšu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.

Tagad varam koncentrēties uz iekļaujošu, savienotu un nākotnes izaicinājumiem gatavas finanšu ekosistēmas veidošanu, īstenojot Eiropas Digitālo stratēģiju un palīdzot vietējiem FinTech uzņēmumiem augt.

Savienota un iekļaujoša finanšu ekosistēma

Finanšu pakalpojumi Latvijā var nodrošināt lielāku savienojamību un integrāciju, ja tiktu padziļināta sadarbība starp FinTech uzņēmumiem un tradicionālajām bankām, piemēram, integrējot fiat valūtas (tas ir, valstu emitēto centralizēto naudu) ar kriptoaktīviem vai ieviešot platformu biznesa modeļus, kas savieno finanšu pakalpojumus un klientus.

Spēcinot FinTech uzņēmumu un tradicionālo banku sadarbību, var apvienot stabilitāti un uzticamību, ko nodrošina tradicionālās finanšu institūcijas, ar jaunuzņēmumu elastību un inovācijām. Šāda sadarbība rada dinamisku ekosistēmu, kas sniedz ieguvumus patērētājiem, nodrošinot labākus pakalpojumus, konkurētspējīgākas cenas un pielāgotus finanšu pakalpojumus. Šāda mūsdienīga finanšu sistēma veicina valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Digitālo aktīvu un fiat valūtu integrācija var pavērt jaunas iespējas klientiem, ļaujot veikt transakcijas starp tradicionālajām un jaunajām finanšu ekosistēmām. Stabilās monētas (stablecoins) un gaidāmais digitālais eiro spēlēs nozīmīgu lomu šajā attīstībā, piedāvājot drošas, efektīvas un caurspīdīgas maksājumu iespējas, kas var uzlabot starptautiskos paskaitījumus.

Iedomājieties Latvijas mazumtirgotāju, kurš pieņem maksājumus eiro, stabilajās monētās un digitālajā eiro, izmantojot vienu maksājumu risinājumu. Stabilās monētas varētu piedāvāt ātrākus, lētākus starptautiskos darījumus, savukārt digitālais eiro sniedz drošu un regulētu digitālo valūtu ikdienas lietošanai. Šis hibrīdmaksājumu modelis uzlabotu klientu ērtības un paplašinātu tirgus sasniedzamību mazumtirgotājiem.

Veidojot uz nākotni orientētu FinTech stratēģiju

2024. gada beigās Latvijas Banka sāka koordinēt jaunās Latvijas FinTech stratēģijas izstrādi. Stratēģija koncentrēsies uz šādiem galvenajiem pīlāriem:

• starptautiskā sasniedzamība (proti, Latvija ir piemērota vieta ārvalstu uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt un mērogot inovatīvu FinTech biznesu),
• Latvijas FinTech sektora starptautiskā atpazīstamība,
• regulējuma un infrastruktūras attīstība,
• piekļuve kapitālam un talantiem.

Stratēģija būs vērsta uz starptautisko FinTech uzņēmumu un investoru piesaisti Latvijai, lai stimulētu valsts ekonomisko izaugsmi, un uz atbalstošas vides veidošanu Latvijā, lai vietējie FinTech uzņēmumi varētu attīstīties un mērogot biznesu visā Eiropas Savienībā.

FinTech stratēģijas mērķi un izpildes rādītāji vēl tiek izstrādāti, taču jau tagad ir skaidrs, ka stratēģijas īstenošana var Latvijā radīt augstas pievienotās vērtības darbavietas, attīstīt vietējos talantus un piesaistīt ārvalstu profesionāļus Latvijas finanšu ekosistēmai. Papildus tam stratēģija ietvers aktivitātes starptautisko investoru piesaistei un priekšlikumus par finansējuma programmu pieejamību FinTech uzņēmumiem.

Lai stratēģijas tapšana virzītos uz priekšu, Latvijas Banka sākusi sadarbību ar citām valsts institūcijām un nozares pārstāvjiem.

Vienlaikus – uzņēmējiem jāprot izmantot tehnoloģiju sniegtās attīstības iespējas.

Mākslīgais intelekts finanšu pakalpojumos

Mākslīgais intelekts strauji pilnveido finanšu pakalpojumus, un Latvija ir labs piemērs šīs tehnoloģijas integrācijai finanšu ekosistēmā. Eiropas Savienībā stājies spēkā Mākslīgā intelekta akts, ieviešot regulējumu, kas veicina drošu, caurspīdīgu un ētisku mākslīgā intelekta izmantošanu. Noteikts, ka finanšu pakalpojumos izmantotiem mākslīgā intelekta risinājumiem jānodrošina atbilstība augstākajiem uzticamības, drošības un taisnīguma standartiem.

Latvijas finanšu sektors jau strauji ievieš mākslīgā intelekta tehnoloģijas – 2024. gadā mākslīgā intelekta risinājumus izmantoja 34 tirgus dalībnieki (Latvijas Bankas dati). Tas atspoguļo tirgus dalībnieku izpratni par mākslīgā intelekta potenciālu un ietekmi uz efektivitāti, produktivitāti un inovācijām.

Tomēr plašs attīstības lauks vēl priekšā. Piemēram, apdrošināšanas sektora uzņēmumi Latvijā varētu izmantot mākslīgā intelekta tehnoloģijā bāzētus risku novērtēšanas rīkus, lai analizētu plašus klientu datu apjomus un piedāvātu personalizētus, uz individuāliem riska profiliem balstītus apdrošināšanas pakalpojumus, vai lai vienkāršotu atlīdzības pieteikumu izskatīšanu. Tādējādi klienti iegūtu no ātrākas apkalpošanas un precīzākiem cenu piedāvājumiem, savukārt uzņēmumi varētu samazināt darbības izmaksas.

Latvijā ir liels potenciāls apdrošināšanas tehnoloģiju jeb InsurTech pakalpojumiem. Pašlaik tirgū nav aktīvu InsurTech uzņēmumu, un tā ir jauna iespēja inovācijām apdrošināšanas nozarē.

Nākotnē mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana finanšu pakalpojumos paplašināsies, jo uzņēmumi pielāgosies atvērtās finanšu sistēmas (open finance) ietvaram.  Piemēram, tehnoloģiju var izmantot komplicētu datu apjomu analīzē, krāpšanas gadījumu izmeklēšanā, atbilstības procesu automatizācijā.

Taču šai izaugsmei jāiet roku rokā ar spēcīgu pārvaldību, caurspīdīgumu un ētikas praksi. Tas ir svarīgi, lai saglabātu patērētāju uzticību un tirgus integritāti.

Kiberdrošības risku pārvaldība digitālajā finanšu ekosistēmā

Finanšu sistēma kļūst arvien ciešāk savstarpēji saistīta un digitālāka, līdz ar to kiberdrošība ir viens no vissvarīgākajiem izaicinājumiem. Straujš mākoņu pakalpojumu (cloud services), mākslīgā intelekta risinājumu un digitālo maksājumu sistēmu izmantošanas pieaugums paplašina uzbrukumu iespējas kibernoziedzniekiem.

Apzinoties šos riskus, Latvijas Banka apņēmusies pastiprināt finanšu sektora kiberdrošības noturību, ieviešot Digitālās darbības noturības regulu (DORA). No 2025. gada DORA regulējums visā Eiropas Savienībā nosaka īpašas prasības finanšu iestādēm IKT un kiberdrošības risku pārvaldībā.

DORA ievieš visaptverošu regulējumu, lai uzlabotu finanšu iestāžu digitālo noturību, nosakot skaidras prasības kritiskajās jomās:

• ārpakalpojumu pārvaldība;
• trešo pušu pakalpojumu sniedzēju pārvaldība, lai novērstu pārmērīgu atkarību no pakalpojumu sniedzējiem;
• incidentu ziņošana, lai uzlabotu sektora spēju reaģēt uz kiberdraudiem;
• ievainojamību testēšana un IKT pārvaldība.

Stiprinot finanšu sektora digitālo noturību, varam ieviest inovācijas, vienlaikus nodrošinot stabilitāti un ievērojot drošības prasības.

Kolektīvā finansēšana un jaunas kreditēšanas iespējas

Vēl viena inovācija finanšu pakalpojumu jomā Latvijā ir kolektīvās finansēšanas modelis un digitālā aizdevumu izsniegšana, kas vismaz daļēji var palīdzēt pārvarēt lēno mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu.

Izmantojot tiešsaistes platformas, aizdevumu pieteikumu izskatīšana un izsniegšana var tikt vienkāršota, piedāvājot ātrākus un efektīvākus pakalpojumus. Automatizēta lēmumu pieņemšana, ko nodrošina mākslīgā intelekta risinājumi, var samazināt aizdevumu apstiprināšanas laiku no dienām līdz minūtēm. Savukārt alternatīvas kredītriska novērtēšanas metodes var palīdzēt uzņēmumiem saņemt aizdevumus.

Kolektīvās finansēšanas platformas (pašlaik Latvijā ir 3) tieši savieno aizdevējus ar aizņēmējiem, apejot tradicionālo banku sistēmu. Šo ekosistēmu var nostiprināt, attīstot privāto un publisko sadarbību, piemēram, sniedzot valsts garantiju un atbalsta programmas caur šāda tipa finansēšanas kanālu. Šāda sadarbība palīdzētu veidot iekļaujošāku un klientorientētu finanšu vidi Latvijā.

Uz inovācijām balstītas maksājumu pakalpojumu atbalsta iniciatīvas

Latvijas Bankā esam apņēmušies sekmēt maksājumu pakalpojumu transformāciju, ieviešot maksājumu pakalpojumu regulējumu un īstenojot inovatīvas iniciatīvas. Viena no jaunākajām iniciatīvām – nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošinām piekļuvi Latvijas Bankas maksājumu sistēmai, kas nodrošina zibmaksājumu un citu klientu maksājumu izpildi visā SEPA telpā.

Latvijā ieviests arī atbalsts inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, proti, uzņēmumiem, kas sniedz inovatīvus maksājumu pakalpojumus, jāmaksā samazināta maksa par licences/reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu (450 eiro) un pirmajos trijos darbības gados arī samazināta uzraudzības maksa (tikai 1000 eiro gadā).

Kopsavilkums

Latvijai jāturpina finanšu pakalpojumu jomas attīstība, radot ilgtermiņa vērtību mūsu sabiedrībai un ekonomikai. Finanšu sektora transformācijai jānotiek mērķtiecīgi, balstoties inovācijās un savienojamības principos. Tiecamies uz uzņēmumu un patērētāju tagadnes un nākotnes vajadzībām piemērotu un noturīgu finanšu ekosistēmu, kura izprot un spēj pārvaldīt ar tehnoloģiju attīstību saistītos riskus.

Topošā jaunā Latvijas FinTech stratēģija palīdzēs piesaistīt investīcijas, attīstīt vietējos talantus un nodrošināt spēcīgu finanšu vidi. Mēs strādājam, lai izveidotu savienotu finanšu sistēmu, kas ir ne tikai inovatīva, bet arī atbildīgi pārvaldīta.