Piecas tendences, kas motivē sākt maksājumu pakalpojumu biznesu Latvijā

Šajā blogā aplūkotas piecas tendences, kas motivē saņemt Latvijas Bankas izsniegtu darbības atļauju un sākt maksājumu pakalpojumu biznesu Latvijā.

Pieaug maksājumu pakalpojumu apjoms

Maksājumu apjoms FinTech sektorā aug – 2022. gadā palielinājies Latvijā darbības atļauju saņēmušo maksājumu un e-naudas iestāžu veikto maksājumu kopējais apmērs (1. attēls).

Maksājumu apjoms kāpis gan tāpēc, ka augušas iedzīvotāju izmaksas par pakalpojumiem (piemēram, izdevumi par komunālajiem maksājumiem), gan arī tāpēc, ka arvien vairāk klientu izvēlas maksājumu pakalpojumiem izmantot FinTech uzņēmumus, nevis klasiskos kanālus – bankas.

Attīstās pakalpojumu klāsts, un uzņēmumi investē

Maksājumu pakalpojumu uzņēmumi Latvijā daudzveido un piedāvā vienkāršāk lietojamus un pieejamākus pakalpojumus – gan papildinot norēķinu kanālus, piemēram, sākot karšu izsniegšanu, gan palielinot tīklu. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji, arī tālāk no urbānajiem centriem dzīvojošie, var vienkāršāk piekļūt plašākam maksājumu pakalpojumu sniedzēju tīklam un iedzīvotājiem ir vairāk iespēju izvēlēties sev piemērotāko pakalpojumu, izvērtējot gan pieejamību (fiziskās apkalpošanas vietās vai digitālie kanāli), gan cenu, gan citus faktorus.

Arī kopējā Eiropas Savienības (ES) politikā viens no FinTech atbalsta mērķiem ir padarīt mūsdienīgus finanšu pakalpojumus pieejamus arī tiem iedzīvotājiem, kuriem patlaban nav pietiekami daudz iespēju saņemt kvalitatīvus finanšu pakalpojumus.

Tas sasaucas arī ar aizvien biežāk sastopamo abreviatūru ESG (environmental, social, governance) jeb vides, sociālās atbildības un korporatīvās pārvaldības vadlīnijām. Latvijā ir vairākas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes, kas savā darbā balsta “S” jeb sociālās atbildības pamatprincipus – cilvēku pamattiesības (uz finanšu pakalpojumu pieejamību) un vienlīdzību.

Maksājumi ir finanšu pakalpojumu mugurkauls, un tie nepieciešami ikvienam cilvēkam. Ar prieku novērojam, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaits aug un tirgū jau esošie dalībnieki investē attīstībā. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji attīsta ērtākus norēķinus – ievieš jaunus pakalpojumus, iegulda pakalpojumu groza paplašināšanā, uzlabo esošo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu Latvijas Pasts, kas nupat sācis izsniegt norēķinu kartes – gan plastikāta kartes, gan arī kartes mobilajā lietotnē. Tas liecina, ka klienti pieprasa arvien modernāku piekļuvi saviem līdzekļiem un ir gatavi apgūt tehnoloģijas.

Ērtas mobilās lietotnes izstrāde ir pašsaprotamība, to apliecina arī Latvijas FinTech tirgus spēlētāji – lietotnes tiek izstrādātas arī tajos uzņēmumos, kas iepriekš bija fokusējušies uz maksājumu sniegšanu klientiem, kas primāri maksājumu veikšanai izvēlas skaidro naudu. Arī šīs klientu grupas aizvien vairāk iepazīst un sāk izmantot viedtālruņus un pieprasa savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam piedāvāt pakalpojumus arī šajā ierīcē.

Tirgu papildina jauni pakalpojumi

Finanšu tehnoloģiju sektorā pievienojas jauni spēlētāji. Mūsdienīga pieeja produktu attīstīšanā ir – ātri izstrādāt šauras nišas produktu, lai piedāvātu risinājumus specifiskai problēmai precīzi identificētam patērētāju lokam. Produktu pielāgošana, uzlabošana un tā iespēju paplašināšana pēcāk var notikt jau līdztekus biznesa darbībai. Pamanīt šādas nišas, problēmas un piedāvāt risinājumu ir aizraujoši, bet vienlaikus arī izaicinoši, sevišķi tāpēc, ka cilvēki pielāgojas un pieņem apstākļus. Taču tehnoloģiju izmantošana, lai tās kalpotu mums, ir inovāciju pamats. Te labs piemērs ir jaunpienācējs Latvijas maksājumu tirgū – uzņēmums  Jool Pay, kas atrisinās problēmu, kā atstāt dzeramnaudu, ja pie rokas nav skaidras naudas.

Maksājumi ir ienesīgs bizness

Maksājumu un e-naudas iestāžu sektora finanšu rādītāji demonstrē lejupejošu ieņēmumu dinamiku (2. attēls). Lai arī šie FinTech uzņēmumi līdzīgi kā citi uzņēmēji saskaras ar izmaksu kāpumu – pieaug piegādātāju izmaksas, jāceļ darbinieku algas –, tomēr galvenais iemesls datos atspoguļotajam ieņēmumu samazinājumam ir uzskaites principu maiņa vairākos uzņēmumos. Uzņēmumi iekšēji izvērtēja savu pakalpojumu uzskaites principus un normatīvo aktu prasības un veica korekcijas, lai precīzi atspoguļotu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā regulēto pakalpojumu klāstu un tādējādi arī attiecināmās izmaksas. Veicot uzskaites metodoloģijas korekcijas uzņēmuma ietvaros, vēsturiskie dati mainīti netiek, tāpēc ieņēmumu dinamika vairāku gadu griezumā uzrāda negatīvu tendenci. Šādas uzskaites metodoloģijas izmaiņas veiktas, konsultējoties ar uzraugošo iestādi.

Kopumā jāsecina – lai arī maksājumu un e-naudas iestāžu kopējo ienākumu dinamika ir lejupejoša iepriekšminēto apstākļu dēļ, FinTech uzņēmumi Latvijā ir pelnošs bizness un spēj atrast jaunas peļņas nišas.

Uzraudzībā ir īpašs fokuss uz klientu drošību

Viena no galvenajām maksājumu jomā strādājošo FinTech uzņēmumu uzraudzības prioritātēm ir uzņēmumu likviditāte. Rūpējoties par pakalpojumu saņēmēju naudas drošību, FinTech regulējumā ir noteikts pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzturēt 100 % apmērā likvīdus aktīvus, uz kuriem nav attiecināmi nekādi citi prasījumi, kas saistīti ar pakalpojumu sniedzēja saimniecisko darbību.

Latvijas Banka kā FinTech sektora uzraugs pievērš pastiprinātu uzraudzību klientu līdzekļu seguma nodrošināšanai un to pārvaldīšanai. Laba un droša klientu līdzekļu pārvaldība katrā FinTech uzņēmumā nodrošina klientu uzticību gan sektoram kopumā, gan arī uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitātei – savlaicīgai un precīzai maksājumu izpildei. Latvijas maksājumu jomā klientu naudas pietiekamība ir nodrošināta pilnā apmērā – maksājumu veikšana un klientu līdzekļu atlikumi pie pakalpojumu sniedzējiem atbilst regulējumam (3. attēls).

Latvija – piemērota vieta maksājumu biznesa sākšanai

Latvijā ir piemērota vide un liels potenciāls FinTech maksājumu biznesa sākšanai – ir iespējas gan ieviest inovācijas specifiskās nišās, gan attīstīt jaunā līmenī klasiskus maksājumu pakalpojumus. Biznesa apjomi un stabila, pozitīva biznesa atdeve liecina, ka vietējais tirgus – gan privātpersonas, gan uzņēmēji –, ir gatavs izmantot arvien jaunākus un modernākus maksājumu risinājumus. Un, kas vēl būtiskāk, Latvijas Bankas izsniegta licence finanšu tirgus dalībniekam ļauj strādāt un sniegt pakalpojumus visās Eiropas Savienības valstīs.

Uzņēmumiem, kas iecerējuši piedāvāt inovatīvus risinājumus maksājumu jomā, pieejami vairāki atbalsta mehānismi.

• Uzņēmumiem, kas sniedz vienīgi inovatīvus pakalpojumus elektronisko maksājumu jomā, ir jāmaksā samazināta maksa par licences vai reģistrācijas saņemšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un uzraudzību.
• Latvijas Banka piedāvā konsultācijas Inovāciju centrā. Eksperti atbildēs uz jautājumiem par iecerētā pakalpojuma vai uzņēmējdarbības modeļa atbilstību licencēšanas prasībām, palīdzēs posmā pirms licencēšanas ar idejas formulēšanu un sniegs atbalstu dokumentu sagatavošanā un pārbaudē. Konsultācijai ar Latvijas Bankas ekspertiem var pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu vai rakstot uz e-pasta adresi fintech@bank.lv.
• Uzņēmēji, kas apsver iespēju saņemt atļauju maksājumu vai e-naudas iestādes darbībai, tīmekļvietnē fintechlatvia.eu atradīs noderīgu informāciju par maksājumu pakalpojumu veidiem un prasībām licences vai reģistrācijas saņemšanai. Lai vieglāk izlemt, kāda Latvijas Bankas atļauja būtu nepieciešama plānotajam maksājumu pakalpojumu vai e-naudas biznesam, rosinām izpētīt pakalpojumu sniedzēju un prasību salīdzinājumu. Bet lai pieteikums darbības atļaujas saņemšanai būtu kvalitatīvi sagatavots un pieteikuma izskatīšana Latvijas Bankā ritētu raiti un efektīvi, aicinām iepazīties ar Latvijas Bankas padomiem pieteikuma sagatavošanai.