MiCA regulējums
Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada maijā pieņēma regulu par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Regula pilnībā tiek piemērota no 2024. gada 30. decembra.
Latvijā 2024. gada 13. jūlijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas papildina MiCA regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzraudzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c.
Likums nosaka, ka no 2024. gada 30. decembra Latvijas Banka izsniedz darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un uzrauga tos. Turklāt vienā ES valstī iegūta darbības atļauja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ļauj sniegt pakalpojumus visā ES – to paredz MiCA noteiktais pārrobežu darbības paziņošanas mehānisms.
MiCA regulējuma mērķis ir radīt pilnīgi jaunu un vienotu kriptoaktīvu regulēšanas režīmu visās ES dalībvalstīs, veicināt inovāciju attīstību un plašāku sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (distributed ledger technology jeb DLT) izmantošanu, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un aizsargājot ieguldītājus pret riskiem.
Izvirzīto mērķu īstenošana ļaus drošā regulētā vidē attīstīt un paplašināt strauji augošā kriptoaktīvu jomā strādājošo uzņēmumu skaitu arī Latvijā.
MiCA ir daļa no Eiropas Komisijas digitālās finanšu stratēģijas, kuras mērķis ir atbalstīt digitālo finanšu attīstību, vienlaikus mazinot saistītos riskus.
MiCA regulējums attiecas uz juridiskām un fiziskām personām un uzņēmumiem, kas ir iesaistīti kriptoaktīvu emisijā, publiskajā piedāvājumā, pielaidē tirdzniecībai vai sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar kriptoaktīviem ES, un jebkādiem darījumiem vai darbībām, kas saistītas ar kriptoaktīviem.
MiCA regulējums attiecas uz visiem kriptoaktīvu veidiem, kas nav iekļauti kādā no ES valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas regulē finanšu pakalpojumus, tostarp: aktīviem piesaistītie žetoni (asset – referenced tokens), elektroniskās naudas žetoni (e-money tokens) un citi kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistītie vai elektroniskās naudas žetoni.
Šī kriptoaktīvu veida, kas nav elektroniskās naudas žetons, mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, atsaucoties uz jebkuru vērtību vai tiesībām, vai to kombināciju, tostarp vienu vai vairākām oficiālajām valūtām.
Piemērs šāda veida kriptoaktīvam ir samērā jauns kriptoaktīvu veids – stabilās kriptomonētas (stablecoins). Tās var būt piesaistītas vairākām valsts oficiālām valūtām (piemēram, ASV dolāram, eiro), aktīviem (piemēram, zeltam), citu veidu kriptoaktīviem vai to grozam ar mērķi mazināt cenu svārstīgumu.
Šis ir kriptoaktīvu veids, kas atsaucas tikai uz vienas valsts oficiālo valūtu un līdzīgi kā elektroniskā nauda tiek lietots maksājumu veikšanas vai vērtības glabāšanas mērķim. Visi elektroniskās naudas žetoni tiek uzskatīti par elektronisko naudu saskaņā ar Elektroniskās naudas direktīvu (bet ne visa elektroniskā nauda tiek uzskatīta par elektroniskās naudas žetoniem).
Šo kriptoaktīvu grupa aptver plašu kriptoaktīvu loku – visus citus kriptoaktīvus, ja tie ir pārvedami, nav neaizvietojami un tiem ir identificēts emitents, kas nav tieši izslēgti no MiCA regulas darbības jomas. Tie ietver arī patēriņa žetonus (utility tokens) ar iepriekš minētajām īpašībām.
MiCA regulējums neattiecas uz kriptoaktīviem, kas ir unikāli un nav aizvietojami (non fungible tokens), kā arī kriptoaktīviem, kas tiek klasificēti kā:
- finanšu instrumenti, kurus regulē direktīva Nr. 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID II);
- noguldījumi (MiFID II);
- noguldījumi, kas kvalificējami kā fondi, izņemot elektroniskās naudas žetonus (Maksājumu pakalpojumu direktīva);
- vērtspapīrošanas pozīcijas kontekstā ar vērspapīrošanu;
- nedzīvības/dzīvības apdrošināšanas produkts;
- pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumi;
- atsevišķi pensiju produkti un arodpensiju shēmas;
- sociālā nodrošinājuma sistēmas;
- kriptoaktīvi, kurus emitē valsts iestādes, centrālās bankas, Eiropas investīciju banka un citas starptautiskas organizācijas (centrālo banku digitālā valūta);
- pilnīgi decentralizēti finanšu protokoli;
- līdzekļi, kas nav klasificējami kā elektroniskās naudas žetoni un kurus regulē direktīva Nr. 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (PSD2).
MiCA regulējums neattiecas uz Eiropas Centrālo banku, ES nacionālajām bankām.
MiCA regulējums nodrošinās juridisko skaidrību un noteiktību kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, nosakot:
- pārredzamības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju (issuance), publisko piedāvājumu sabiedrībai (offer to the public) un pielaidi tirdzniecībai (admission to trading);
- kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju atļauju saņemšanas un to uzraudzības kārtību;
- kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju darbības, organizācijas un pārvaldības prasības.
MiCA regulējums nosaka prasības un pasākumus, kas nodrošinās aizsardzību kriptoaktīvu turētājiem un pakalpojumu sniedzēju klientiem (kapitāla prasības, aktīvu glabāšanu, ieguldītājiem pieejamu obligātu sūdzību glabāšanas procedūru un ieguldītāja tiesības pret emitentu).
Piesakies konsultācijai ar Latvijas Bankas ekspertiem
"*" indicates required fields
