Prasības kriptoaktīvu emitentiem
Eiropas Savienībā (ES) ir vienots kriptoaktīvu nozares regulējums – Regula par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA). Tā nosaka darbības atļaujas saņemšanas kārtību darbībām ar kriptoaktīviem. Atbilstoši vienotajam ES regulējumam Latvijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas noteic, ka Latvijā kriptoaktīvu jomā darbības atļaujas izsniedz un šo finanšu sektoru uzrauga Latvijas Banka.
Atkarībā no biznesa modeļa, kriptoaktīvu izmantošanas iespējas un klasifikācijas to emitentiem un/vai pakalpojumu sniedzējiem tiek piemēroti arī citi Latvijā spēkā esošie tiesību akti, kas nosaka emitentu un pakalpojumu sniedzēju pakļautību noteiktam finanšu sektora regulējumam un prasības licencēšanas procesam.
Kriptoaktīvu veidi, kuru publiskajam piedāvājumam būtu jāsaņem darbības atļauja
Līdzīgi kā elektroniskā nauda šāda veida kriptoaktīvi ir monētu un banknošu elektroniskie aizvietotāji un tos var izmantot maksājumu veikšanai vai kā uzkrāšanas līdzekli. Visi elektroniskās naudas žetoni tiek uzskatīti par e-naudu saskaņā ar Elektroniskās naudas direktīvu (bet ne visa e-nauda tiek uzskatīta par elektroniskās naudas žetoniem).
Minēto darbību veikšanu regulē MiCA.
Elektroniskās naudas žetonu publisko piedāvājumu vai emitēšanu ir tiesīgas veikt tikai kredītiestādes vai elektroniskās naudas iestādes, saņemot darbības atļauju saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu.
Aktīviem piesaistītie žetoni ir kriptoaktīvu veids, kurš nav elektroniskās naudas žetons un kura mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot citai vērtībai vai tiesībām, vai to kombinācijai, tostarp vienai vai vairākām oficiālām valūtām.
Minēto darbību veikšanu regulē MiCA.
Aktīviem piesaistīto žetonu publisko piedāvājumu vai emitēšanu ir tiesīgas veikt kredītiestādes vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši attiecīgo darbības atļauju.
Šajā gadījumā tiek aptverti visi citi kriptoaktīvi, ja tie ir pārvedami, nav neaizvietojami un tiem ir identificēts emitents, kas nav tieši izslēgts no MiCA regulas darbības jomas. Tie ietver arī patēriņa žetonus (utility tokens) ar iepriekš minētajām īpašībām.
Minēto darbību veikšanu regulē MiCA.
Kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publisko piedāvājumu vai emitēšanu ir tiesīgas veikt juridiskās personas, kas ir saņēmušas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju.
Investīciju veida kriptoaktīvi var tikt pielīdzināti un klasificēti kā finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) izpratnē (pārvedami vērtspapīri – kapitāla, parāda, citi vērtspapīri vai arī atsavināti finanšu instrumenti).
Šādu, pārvedamiem vērtspapīriem pielīdzinātu kriptoaktīvu, publisko piedāvājumu emitents ir tiesīgs veikt tikai ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību atbilstoši FITL prasībām, izņemot gadījumus, ja vienlaikus tiek izpildīti visi šie noteikumi:
- emitents atbilst maza vai vidēja uzņēmuma pazīmēm;
- kopējā aprēķinātā samaksa par pārvedamiem vērtspapīriem 36 mēnešos nepārsniedz 3 000 000 eiro;
- emitents izsaka ne vairāk par diviem publiskiem piedāvājumiem 36 mēnešu laikā;
- piedāvājums izteikts par kapitāla vai parāda vērtspapīriem.
Gadījumā, ja emitents plāno piesaistīt līdzekļus, par kuriem aprēķinātā kopējā samaksa ES 12 mēnešu laikā ir:
- līdz 1 000 000 eiro, tad emitentam nav jāinformē Latvijas Banka;
- no 1 000 000 eiro līdz 8 000 000 eiro, tad emitentam ir jāsagatavo un jāpublicē piedāvājuma dokuments saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 04.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 49;
- virs 8 000 000 eiro, tad emitentam ir jāsagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2017/1129 minētais emisijas prospekts un jāiesniedz tas Latvijas Bankai atļaujas saņemšanai.
Par ieguldījumu pakalpojumiem, kurus tiesīgs sniegt ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, uzskatāmi šādi publiskā piedāvājuma pakalpojumi saistībā ar investīciju veida kriptoaktīviem:
- rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz finanšu instrumentiem,
- rīkojumu izpilde klientu vārdā,
- darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība,
- ieguldījumu konsultācijas,
- finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana, kā arī otrreizējā tirdzniecība, organizējot daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un/vai organizēto tirdzniecības sistēmu (FITL 1. panta 49. un 76. punkts).
Attiecīgi publiskā piedāvājumā emitentam pirms minēto pakalpojumu sniegšanas nepieciešams izvērtēt, vai nav jāsaņem ieguldījumu brokeru sabiedrības licence ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanai Latvijā.
Kriptoaktīvu veidi, kuru publiskajam piedāvājumam nav jāsaņem darbības atļauja
Kriptoaktīvs, ko sauc arī par neaizstājamu žetonu (non-fungible token), tiek uzskatīts par unikālu un neaizvietojamu ja tā piešķirtas īpašības un/vai tiesības, atšķir to no citiem žetoniem, kurus izlaidis tas pats (vai jebkurš cits) emitents.
Piemēram, par unikālu un neaizvietojamu kriptoaktīvu uzskata digitālo mākslu un kolekcionējamos aktīvus. Tas attiecas arī uz kriptoaktīviem, kas atveido pakalpojumus vai fiziskus aktīvus, kuri ir unikāli un nav aizstājami, piemēram, produktu garantijas vai nekustamo īpašumu. Tie nav viegli aizvietojami, un to relatīvo vērtību nevar noteikt, salīdzinot tos ar esošo tirgu vai līdzīgiem aktīviem, jo katrs no tiem ir unikāls. Kriptoaktīvu unikalitātes un neaizvietojamības īpašības neattiecas uz finanšu instrumentiem.
Šis ir kriptoaktīvu veids, kuru emitēšanai un izmantošanai nebūtu jāsaņem Latvijas Bankas atļauja, taču pirms to izmantošanas iesakām konsultēties ar Latvijas Banku, lai pārliecinātos par šo aktīvu kvalifikācijas un izmantošanas prasībām.
Latvijas Bankas izveidotais konsultāciju kontaktpunkts – Inovāciju centrs – ir atvērts konsultācijām un diskusijām ar uzņēmumiem, kas plāno savu darbību vai jau darbojas Latvijā kriptoaktīvu jomā. Latvijas Bankas eksperti izvērtēs plānoto/esošo biznesa modeli un sniegs konsultācijas par piemērojamo regulējumu.
Piesakies konsultācijai ar Latvijas Bankas ekspertiem
"*" indicates required fields
