Maksājumu iestādes licencē (vai reģistrētas iestādes darbības atļaujā) tiek norādīti maksājumu pakalpojumu veidi, kurus maksājumu iestāde ir tiesīga sniegt. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā ir noteikti šādi maksājumu pakalpojumu veidi.

1. Pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājuma pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu.

2. Pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams izņemt skaidru naudu no maksājumu konta, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājuma pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu.

3. Maksājuma veikšana, tai skaitā:

• tiešā debeta maksājuma, arī vienreizējā tiešā debeta maksājuma, veikšana,
• maksājuma veikšana ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci,
• kredītpārveduma, kā arī regulārā maksājuma veikšana.

Šajā punktā minētais maksājuma pakalpojums ir arī naudas pārvedums uz maksājumu kontu, ko atvēris maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

4. Maksājuma veikšana, tai skaitā:

• tiešā debeta maksājuma, arī vienreizējā tiešā debeta maksājuma, veikšana,
• maksājuma veikšana ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci,
• kredītpārveduma, kā arī regulārā maksājuma veikšana.

Šajā punktā minētie maksājuma pakalpojumi attiecas uz maksājuma pakalpojumu, kad maksājuma pakalpojuma izmantotājam pieejamai naudai piemēro kredīta limitu.

5. Maksājuma instrumenta izlaišana vai maksājumu pieņemšana.

6. Bezkonta naudas pārvedums.

Maksājuma pakalpojums, kura rezultātā naudu saņem no maksātāja, neatverot maksājumu kontu ne maksātājam, ne saņēmējam, un kura vienīgais mērķis ir nosūtīt noteiktu naudas summu saņēmējam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas saņēmēja vārdā, vai kura rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo naudas summu saņem un dara pieejamu saņēmējam.

7. Maksājuma ierosināšanas pakalpojums.

Maksājuma pakalpojums, kura rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotāja vārdā ierosina maksājumu no maksājumu konta, kas tiek turēts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

8. Konta informācijas pakalpojums.

Tiešsaistes pakalpojums, kuru lietojot maksājuma pakalpojuma izmantotājam tiek sniegta apkopota informācija par vienu vai vairākiem maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu kontiem, kas atvērti pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Pastāv arī virkne gadījumu, kuros netiek piemērots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums un attiecīgi nav arī jāsaņem maksājumu iestādes licence vai reģistrētās maksājumu iestādes darbības atļauja.

1. Maksājumi skaidrā naudā, ko maksātājs veic tieši saņēmējam, neiesaistot starpnieku.

2. Maksājumi, ko maksātājs saņēmējam veic ar tāda komercaģenta starpniecību, kurš ir tiesīgs pārdot vai pirkt preces vai saņemt vai sniegt pakalpojumus tikai maksātāja vai saņēmēja vārdā.

3. Banknošu un monētu fiziska transportēšana, arī iekasēšana, apstrāde un piegāde, ja to veic komercdarbības, bezpeļņas darbības vai labdarības nolūkos.

4. Ja saņēmējs vienlaikus ar preču vai pakalpojumu pārdošanu izmaksā maksātājam naudu, ja maksātājs to pieprasījis pirms norēķina par pirkumu.

5. Naudas maiņas darījumi, ja nauda netiek noguldīta maksājumu kontā.

6. Maksājumi, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikti, pamatojoties uz kādu no maksājumu pakalpojumu sniedzējam adresētiem šādiem dokumentiem:

• čeku (papīra formā) saskaņā ar 1931. gada 19. marta Ženēvas konvenciju par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem,
• čeku (papīra formā), ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, uz kurām neattiecas 1931. gada 19. marta Ženēvas konvencija par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem,
• parādzīmi (papīra formā) saskaņā ar 1930. gada 7. jūnija Ženēvas konvenciju, kurā attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums,
• parādzīmi (papīra formā), ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, uz kurām neattiecas 1930. gada 7. jūnija Ženēvas konvencija, kurā attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums,
• kuponu (papīra formā),
• ceļojumu čeku (papīra formā),
• Pasaules Pasta savienības noteikto pasta pārvedumu (papīra formā).

7. Centrālo darījumu starpnieku, tīrvērtes (klīringa) centru, centrālo banku, norēķinu starpnieku, citu sistēmas dalībnieku likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" izpratnē, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumi vai vērtspapīru norēķinu sistēmā savstarpēji veiktie darījumi.

8. Maksājumi saistībā ar vērtspapīru aktīvu apkalpošanu, izpirkšanu vai pārdošanu, arī dividenžu un citu ieņēmumu izmaksāšanu, ja to veic 7.punktā minētās personas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai citas komercsabiedrības, kurām atļauts turēt finanšu instrumentus.

9. Tehnisko pakalpojumu nodrošinātāju sniegtie pakalpojumi, ja pārskaitāmā nauda nevienu brīdi nav šo pakalpojumu nodrošinātāju īpašumā (valdījumā), izņemot maksājuma ierosināšanas pakalpojumus vai konta informācijas pakalpojumus.

10. Pakalpojumi, kuros preces vai pakalpojuma iegādei konkrētu maksājuma instrumentu izmanto ierobežotā veidā, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

• attiecībā uz ļoti ierobežotu, funkcionāli saistītu preču vai pakalpojumu klāstu,
• maksājuma instrumenta izlaidēja atrašanās vietā (telpās),
• ierobežotā un slēgtā tādu preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju tīklā, kuriem ar maksājuma instrumenta izlaidēju ir tieši noslēgts komerciāls līgums,
• pie piegādātājiem Latvijas teritorijā, kuriem ir komerciāla vienošanās ar maksājuma instrumenta izlaidēju, ja maksājuma instrumentu izlaiž valsts vai pašvaldības iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība sociāliem mērķiem tiesību aktos noteiktos gadījumos.

Ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā izpildīto maksājumu kopējā vērtība personai, kas veic minētās darbības, pārsniedz 1 000 000 eiro, tā nosūta Latvijas Bankai paziņojumu, kurā iekļauj piedāvāto pakalpojumu aprakstu un skaidrojumu par to, kurš no minētajiem izņēmuma veidiem būtu attiecināms uz personas darbībām. Latvijas Banka viena mēneša laikā izvērtē iesniegto informāciju un to, vai personas darbība ir atzīstama par ierobežotu tīklu.

11. Maksājumi, ko papildus sakaru pakalpojumiem elektronisko sakaru komersants sniedz individuālam galalietotājam (pēcapmaksas vai priekšapmaksas pakalpojuma lietotājam), iekļaujot samaksu attiecīgajā rēķinā, ja šā punkta apakšpunktos minētā atsevišķa maksājuma vērtība nepārsniedz 50 eiro un šādu maksājumu kopējā vērtība individuālam galalietotājam nepārsniedz 300 eiro mēnesī un ja maksājums tiek veikts:

• digitālā satura vai balss telefonijas pakalpojuma (tai skaitā telefonbalsošana, paaugstinātas maksas īsziņas) iegādei neatkarīgi no ierīces, ko izmanto digitālā satura iegādei vai patēriņam,
• labdarības nolūkos vai biļešu (tai skaitā transporta, izklaides, autostāvvietu vai iebraukšanas atļauju) iegādei, ko veic, izmantojot elektronisku ierīci.

12. Maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kā arī to pārstāvju vai filiāļu savstarpējie maksājumi pašu vajadzībām.

13. Komercsabiedrību grupas ietvaros veiktie maksājumi starp mātes sabiedrību un tās meitas sabiedrību vai vienas un tās pašas mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, neiesaistot citus ārpus šīs komercsabiedrību grupas esošus maksājumu pakalpojumu sniedzējus.

14. Naudas izņemšana no bankomātiem, ja pakalpojumu sniedzējs rīkojas kā viena vai vairāku maksājumu karšu izdevēja pārstāvis, nav puse standartlīgumā ar klientu, kas izņem naudu no maksājumu konta, un nesniedz citus maksājumu pakalpojumus.