Inovācijas – neatņemama Latvijas finanšu sektora sastāvdaļa

Vairākus gadus pēc kārtas visaktīvāk inovatīvus risinājumus izmanto apdrošināšanas un kredītiestāžu sektorā. Šie sektori demonstrē vislielāko elastību un gatavību pielāgot savus pakalpojumus atbilstoši klientu digitālajām vajadzībām.

Aptaujas dati liecina par pieaugošu interesi uzņēmumos veidot iekšējas inovāciju komandas –  struktūrvienības, kas atbildīgas par jaunu tehnoloģisko risinājumu meklēšanu, testēšanu un ieviešanu uzņēmumā. Šī tendence ir īpaši nozīmīga, jo norāda uz stratēģisku pieeju inovāciju vadībai, nevis vienreizēju risinājumu ieviešanu pēc nepieciešamības. Inovācijas kļūst par uzņēmumu kultūras sastāvdaļu, ne tikai par tehnoloģisku izvēli.

2025. gadā 34 tirgus dalībnieki norādīja, ka savā organizācijā izveidojuši īpašu inovāciju komandu inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumu izpētei vai ieviešanai. Tādējādi var secināt, ka inovāciju izplatība Latvijas finanšu nozarē 2025. gadā sasniegusi kvalitatīvi jaunu līmeni – pieaug ne tikai inovācijas izmantojošo uzņēmumu skaits, bet arī to gatavība sistemātiski strādāt pie inovāciju attīstības.

Raugoties tehnoloģiju griezumā, 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu visbūtiskāk augusi mākslīgā intelekta, digitālo platformu un zibmaksājumu lietošana.

Finanšu tehnoloģiju risinājumu veidi

Aptaujai par pamatu izmantots Eiropas inovāciju veicinātāju foruma (European Forum for Innovation Facilitators) ietvars, kas klasificē inovācijas četros pīlāros: inovatīvi biznesa modeļi, jauni un inovatīvi procesi, jaunas un inovatīvas tehnoloģiskās lietojumprogrammas, jauni un inovatīvi produkti.

Inovatīvi biznesa modeļi

2025. gada aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijas finanšu sektorā būtiski nostiprinājusies tendence izmantot jaunus un inovatīvus biznesa modeļus. Uzņēmumi arvien biežāk pārskata savus tradicionālos darbības principus, ieviešot elastīgākas un klientu paradumiem pielāgotākas pieejas. Nemainīgi vairākus gadus līderos ir apdrošināšanas pakalpojumi ar tehnoloģiju palīdzību. Savukārt otrs populārākais biznesa modelis 2025. gadā starp tirgus dalībniekiem bija atvērtās finanses.

Aptaujas rezultāti rāda, ka arvien biežāk biznesa modeļu inovācijas tiek ieviestas ne tikai nolūkā optimizēt izmaksas, bet arī lai radītu papildu vērtību klientiem un stiprinātu uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā.

Inovatīvi procesi

Procesu inovācijas finanšu sektorā 2025. gadā turpina būt viens no svarīgākajiem inovāciju virzieniem. Uzņēmumi arvien intensīvāk automatizē iekšējos un ārējos procesus, lai samazinātu izmaksas, palielinātu efektivitāti un paātrinātu pakalpojumu sniegšanas ātrumu. Procesu automatizācija kļuvusi par centrālo efektivitātes celšanas rīku. Lielākā daļa uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus, kas ļauj elastīgāk un efektīvāk pārvaldīt IT resursus.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu  tirgus dalībnieku izmantoto inovatīvo procesu topa trijnieks saglabājies nemainīgs. Tajā ietilpst mākslīgais intelekts, pakalpojumi datu mākonī, kā arī digitāla klientu piesaiste.

Inovatīvas tehnoloģiskās lietojumprogrammas

Tehnoloģiskās lietojumprogrammas tagad tiek uzskatītas ne tikai par atbalsta funkciju, bet arī par būtisku uzņēmuma stratēģiskās infrastruktūras daļu, kas ļauj efektīvi un ātri reaģēt uz klientu un tirgus prasībām.

Šobrīd vairāk tirgū vērojams pieaugums zibmaksājumu izmantošanā. API tehnoloģiju izmantošana kļuvusi par standartu – uzņēmumi izmanto API ne tikai datu apmaiņai ar partneriem, bet arī iekšējās sistēmās, lai uzlabotu integrāciju un sadarbību starp dažādām platformām. Vērojams pieaugums arī čatbotu un digitālo platformu izmantošanā.

Inovatīvi produkti

Šajā produktu sadaļā nemainīgi dominē 4 produkti – apdrošināšana pēc pieprasījuma, parametriskā apdrošināšana, pensijas izsekošanas sistēma un uz telemātiku balstīta apdrošināšana, ko pārsvarā piedāvā apdrošināšanas sektors un kredītiestādes. Visvairāk piedāvātais produkts ir apdrošināšana pēc pieprasījuma, kam seko pensijas izsekošanas sistēma.

Mākslīgais intelekts straujiem soļiem ienāk uzņēmumos

Mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana Latvijas finanšu sektorā piedzīvo īstu izrāvienu. Ja vēl 2021. un 2022. gadā mākslīgā intelekta risinājumu pielietojums galvenokārt tika vien minēts kā perspektīvs virziens, tad šobrīd to jau izmanto liels tirgus dalībnieku skaits. 2025. gadā tirgus dalībnieku skaits, kas izmanto mākslīgā intelekta risinājumus, ir divkāršojies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Visi tirgus segmenti vismaz daļēji sākuši šīs tehnoloģijas izmantošanu. Balstoties uz pēdējo divu gadu rezultātiem, var secināt, ka visos finanšu tirgus segmentos ir pārstāvji, kuri sākuši izmantot mākslīgo intelektu savā darbībā.

Visvairāk mākslīgā intelekta risinājumi tiek izmantoti ikdienas darbu veikšanai (piemēram, ChatGPT vai Copilot), kā arī mārketingam, klientu apkalpošanai, produktu dizainam un izstrādei. Daži tirgus dalībnieki izmanto mākslīgā intelekta rīkus investīciju stratēģijas izmaiņu prognozēšanai, krāpniecības novēršanai, transakciju monitoringam, kā arī kredītskoringam.

Mākslīgā intelekta risinājumu popularitāte ir rezultāts pieejamības un tehnoloģiskās vides attīstībai – šie rīki kļūst vieglāk ieviešami, pieejami un arī saprotamāki vidēja izmēra uzņēmumiem.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki 2025. gadā identificējuši būtiskus praktiskus ieguvumus no mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas savos procesos un pakalpojumos. Vislielākie ieguvumi: procesu automatizācija, produktivitāte, palielināts apstrādes ātrums, resursu optimizācija. Uzņēmumi atzīmē, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošana palīdzējusi ievērojami paaugstināt darbības efektivitāti un samazināt izmaksas. Mākslīgā intelekta analītiskās spējas ļauj uzņēmumiem daudz efektīvāk veikt klientu datu analīzi un sniegt personalizētus piedāvājumus, tādējādi uzlabojot klientu piesaisti un lojalitāti.

Kopumā tirgus dalībnieki norāda, ka ieguldījumi mākslīgā intelekta tehnoloģijās ir snieguši skaidrus, izmērāmus ieguvumus, kas tieši un pozitīvi ietekmējuši uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspējību.

Protams, lai nodrošinātu datu drošību un aizsardzību, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, tirgus darbinieki īsteno vairākus pasākumus. Uzņēmumi pastiprināti izmanto datu šifrēšanas tehnoloģijas, lai aizsargātu sensitīvu informāciju no nesankcionētas piekļuves. Pieaug uzņēmumu darbinieku apmācība datu drošības jautājumos, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību ar klientu un uzņēmuma datiem. Daudzi uzņēmumi ievieš stingras piekļuves kontroles sistēmas, kas ļauj precīzi regulēt, kam ir tiesības piekļūt datiem un algoritmu pārvaldībai.

Mākslīgā intelekta ieviešana finanšu sektorā paver plašas iespējas efektivitātes un personalizācijas uzlabošanai, taču vienlaikus tā rada arī būtiskus izaicinājumus datu drošībā, pārvaldībā un caurspīdībā. 2025. gada aptaujas rezultāti skaidri apliecina, ka uzņēmumi šo jautājumu uztver nopietni un meklē praktiskus risinājumus.

Kopumā uzņēmumi uzsver, ka mākslīgā intelekta izmantošanā ieguldījumi datu drošībā un pārvaldībā kļūst par būtisku stratēģiskās risku pārvaldības sastāvdaļu.

Šķēršļi

Lai gan inovāciju izplatība un mākslīgā intelekta ieviešana turpina pieaugt, 39 uzņēmumi 2025. gada aptaujā norādīja, ka saskaras ar šķēršļiem, kas kavē vai apgrūtina inovatīvu risinājumu ieviešanu. Šie šķēršļi atkārtojas gadu no gada, un to raksturs lielākoties ir strukturāls. Tas norāda, ka, lai gan tehnoloģiskā gatavība pieaug, vide vēl pilnībā nav pielāgojusies plašu inovāciju ieviešanai. Lielākoties uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka uzņēmumā ir pārāk maz darbinieku, lai attīstītu inovācijas, kā arī uzņēmēji saskata regulatīvo slogu, kas neļauj tālāk attīstīt inovācijas.

Riski un izaicinājumi inovāciju ieviešanā

Viens no riskiem inovāciju ieviešanā saistīts ar tehnoloģiju saderību un mantoto IT sistēmu integrēšanas problēmām. Daudzi uzņēmumi joprojām darbojas ar platformām, kas nav savietojamas ar mūsdienu API arhitektūrām vai mākslīgā intelekta risinājumiem. Tas ievērojami sarežģī inovāciju integrāciju un sadārdzina attīstību. Šie izaicinājumi var būt izteiktāki lielākos uzņēmumos ar ilgstošu darbības vēsturi.

Otrs būtisks faktors ir finansiālie un cilvēkresursu ierobežojumi. Jaunus risinājumus nav iespējams ieviest bez kvalificētiem speciālistiem un investīcijām. Latvijā joprojām ir liels pieprasījums pēc FinTech speciālistiem, savukārt darba tirgus nespēj šo pieprasījumu apmierināt. Uzņēmumiem bieži nākas konkurēt ar globāliem spēlētājiem par tiem pašiem talantiem. Vienlaikus piekļuve finansējumam – īpaši nelieliem uzņēmumiem – joprojām ir ierobežota.

Vēl viens no riskiem ir datu drošības un regulējuma izaicinājumi. Inovatīvie risinājumi bieži apsteidz likumdošanu, un tas rada neskaidrību par to, kādus tehniskos vai procedurālos standartus nepieciešams ievērot. Tas ir īpaši jūtams, ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus, kur riski saistās ne tikai ar datu aizsardzību, bet arī ar ētikas un pārskatāmības jautājumiem.

Inovāciju attīstība piecu gadu griezumā

Aplūkojot pēdējos piecus gadus, Latvijas finanšu un kapitāla tirgus inovāciju attīstība parāda pārliecinošu virzību no maziem projektiem uz plaši integrētām tehnoloģiskām transformācijām. No 44 uzņēmumiem, kuri 2021. gadā norādīja, ka izmanto kādu inovatīvu risinājumu, esam nonākuši līdz 102 šogad. Tas apliecina, ka inovācijas kļuvušas par pastāvīgu uzņēmējdarbības sastāvdaļu.

Šajā laikā būtiski transformējušās inovāciju kvalitātes dimensijas. Ja sākotnēji uzsvars tika likts uz vienkāršu digitalizāciju vai klientu pašapkalpošanās uzlabošanu, tad šobrīd arvien vairāk uzņēmumu integrē mākslīgo intelektu, automatizāciju un datu analītiku savos ikdienas procesos. Tāpat pieaudzis arī to uzņēmumu skaits, kas veido specializētas inovāciju komandas vai laboratorijas, kas atbild par tehnoloģiju pielāgošanu un attīstību.

Vēl viena būtiska tendence ir sektoru izlīdzināšanās: ja 2021. gadā inovatīvākie bija galvenokārt apdrošinātāji un bankas, tad tagad inovācijas ievieš gandrīz visi tirgus dalībnieki. Šie rādītāji apliecina, ka inovāciju ieviešana vairs nav konkurences priekšrocība, bet nepieciešamība – īpaši, ņemot vērā klientu pieprasījumu pēc ātriem, elastīgiem un caurspīdīgiem pakalpojumiem.

Skats nākotnē

Balstoties uz pēdējo piecu gadu rezultātiem, var prognozēt, ka turpmākajos gados Latvijas finanšu tirgus vēl vairāk fokusēsies uz:

1. atbildīgu mākslīgā intelekta integrāciju – caurspīdīgums, drošība un ētiskie apsvērumi kļūs tikpat nozīmīgi kā efektivitāte;
2. datu virzītu lēmumu pieņemšanu – attīstīsies personalizēti pakalpojumi un klienta uzvedības analīze;
3. platformu ekonomiku – aizvien vairāk pakalpojumu tiks apvienoti vienotās ekosistēmās;
4. sadarbību ar jauniem uzņēmumiem – lielie spēlētāji meklēs partnerus elastīgāku risinājumu izstrādē;
5. zaļajām inovācijām – tiks attīstīti risinājumi, kas ļauj uzņēmumiem pielāgoties ESG un ilgtspējas prasībām.

Nobeigums

Latvijas finanšu tirgus pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojis pārliecinošu tehnoloģisku nobriešanu. Inovācijas vairs nav tikai stāsts par tehnoloģijām – nu tas ir stāsts par stratēģiju, partnerību, drošību un sabiedrības uzticēšanos. Ja 2021. gadā runājām par inovāciju potenciālu, tad 2025. gadā jau varam runāt par inovāciju realitāti.