Banku pakalpojumu pieejamība valūtu tirdzniecības sabiedrībām

Līdztekus Latvijas Banka aptaujāja arī bankas par sadarbību ar valūtu tirdzniecības sabiedrībām.

55 % jeb sešas aptaujātās bankas norādīja, ka nesniedz savus pakalpojumus valūtu tirdzniecības sabiedrībām, tāpēc ka valūtu tirdzniecības sabiedrību apkalpošana neatbilst riska līmenim, ko banka ir akceptējusi, ir augstas uzraudzības izmaksas un darbības ar skaidru naudu neietilpst bankas stratēģijā. Uz jautājumu, kas motivētu bankas apkalpot valūtu tirdzniecības sabiedrības, šīs bankas atbildēja, ka šobrīd bankas stratēģija neparedz apkalpot valūtu tirdzniecības sabiedrības.

Pēc valūtu tirdzniecības sabiedrību aptaujas datiem secināms, ka tām atvērti konti septiņās bankās Latvijā. Trīs valūtu tirdzniecības sabiedrībām ir konti pie ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēja, divām no tām atvērti konti arī bankās Latvijā. Kā vienu no priekšrocībām atvērt norēķinu kontu ārvalstīs sabiedrības norādīja, ka prasības ir vienādas, toties vēlme un spēja iedziļināties niansēs ir lielāka, process gludāks un padziļinātās izpētes process ir bez papildus uz klientu pārliktām izmaksām.

Vērtējot sadarbību kopumā ar bankām, kurās tām ir atvērti norēķinu konti, valūtu tirdzniecības sabiedrības norādīja, ka ar ikdienas apkalpošanu bankās ir apmierinātas, taču valūtu maiņu skaidrā naudā bankas nenodrošina. Tāpat būtisks aspekts, ko norādīja valūtu tirdzniecības sabiedrības, ir augstas komisijas maksas, ko bankas piemēro gan par konta apkalpošanu, gan par padziļināto izpēšu veikšanu. Valūtu tirdzniecības sabiedrības norādīja, ka bankās ir ilgstošs dokumentu izskatīšanas process.

1. attēls. Valūtas tirdzniecības sabiedrību vērtējums par sadarbību ar bankām, kurās atvērti konti

Valūtu tirdzniecības sabiedrības norādīja, ka tām ir svarīga norēķinu kontu, norēķinu karšu un valūtu maiņas pakalpojumu pieejamība bankās. Trīs valūtu tirdzniecības sabiedrības atzīmēja, ka tām nav nodrošināti inkasācijas pakalpojumi, valūtu maiņas pakalpojumi skaidrā naudā un kreditēšanas pakalpojumi.

2. attēls. Kādus pakalpojumus banka sniedz valūtu tirdzniecības sabiedrībai un kādi pakalpojumi valūtas tirdzniecības sabiedrībai ir svarīgi

Aptaujātās valūtu tirdzniecības sabiedrības norādīja, ka viens no svarīgākajiem aspektiem, izvēloties banku, ir cena. Banku aptaujas dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā divas no piecām bankām ir pārskatījušas cenrādi valūtu tirdzniecības sabiedrībām un pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki. Kā vienu no iemesliem cenu paaugstināšanai bankas norādīja padziļinātās izpētes veikšanā iesaistīto darbinieku resursu, laika un izmaksu pieaugumu.

3. attēls. Valūtu tirdzniecības sabiedrībām svarīgākie aspekti, izvēloties banku

Valūtu tirdzniecības sabiedrību aptaujas dati liecina, ka septiņām valūtu tirdzniecības sabiedrībām ir atteikta konta atvēršana kādā no vietējām bankām un sešām valūtu tirdzniecības sabiedrībām netika paskaidrots iemesls, kāpēc konta atvēršana atteikta.

Pēc banku aptaujas datiem secināms, ka viens no iemesliem, kāpēc banka pārtrauc sadarbību ar valūtu tirdzniecības sabiedrībām, ir tas, ka to biznesa modelis neatbilst risku līmenim, ko banka ir akceptējusi. Tāpat trīs bankas atzīmēja, ka ir negatīva informācija par valūtu tirdzniecības sabiedrību īpašniekiem un neskaidra naudas līdzekļu izcelsme.

4. attēls. Banku norādītie iemesli, kāpēc tās pārtrauc sadarbību ar valūtu tirdzniecības sabiedrībām (sešu banku atbildes)

Bankām aptaujā tika lūgts arī minēt galvenos izaicinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, apkalpojot valūtas tirdzniecības sabiedrības. Piecas bankas norādīja, ka ir sarežģīti pārliecināties par valūtas tirdzniecības sabiedrību kontos veiktajiem darījumiem un līdzekļu izcelsmi, četras bankas atzīmēja, ka ir grūtības pārliecināties par valūtu tirdzniecības sabiedrību ieviesto iekšējās kontroles sistēmu atbilstību bankas riska apetītei. Trīs bankas norādīja grūtības definēt un pārvaldīt valūtu tirdzniecības sabiedrībām piemītošos riskus, bet divas atzina grūtības izprast biznesa modelim piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus.

Valūtu tirdzniecības sabiedrības kā vienu no veicinošiem faktoriem, kas varētu uzlabot sadarbību ar bankām, redz Latvijas Bankas aktīvāku iesaisti, organizējot starpnozaru diskusijas problēmjautājumu risināšanai, kā arī informējot kredītiestādes par dažādiem riska līmeņiem valūtu tirdzniecības sabiedrībām un prezentējot sektorālo riska novērtējumu. Valūtu tirdzniecības sabiedrību ieskatā būtu nepieciešams publiskajā telpā atspoguļot informāciju par valūtu tirdzniecības sabiedrībām kā svarīgu dalībnieku Latvijas finanšu sektorā.

Apkopojot aptaujas rezultātus, secināms, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām ir svarīga banku pakalpojumu pieejamība, primāri – norēķinu konts, lai veiktu saimniecisko darbību. Savukārt kredītiestādes savās attīstības stratēģijās nosaka to klienta loku, ar kuru vēlas sadarboties, un riska līmeni, kuru gatavas akceptēt. Ir kredītiestādes, kuru attīstības stratēģijas neparedz apkalpot valūtu tirdzniecības sabiedrības, kā arī tām nav viedokļa par to, kas varētu veicināt banku pakalpojumu pieejamību šim tirgus segmentam.

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Latvijas Banka šim gadam izstrādājusi rīcības plānu, lai veicinātu banku pakalpojumu pieejamību valūtu tirdzniecības sabiedrībām. Viens no būtiskiem uzdevumiem ir izstrādāt jaunu risku analīzes metodoloģiju un reizi gadā prezentēt kredītiestādēm sektorālā riska novērtējumu. Plānots arī organizēt kopīgas nozaru pārstāvju diskusijas un individuālās tikšanās ar tirgus dalībniekiem, lai pārrunātu esošo darbības jomu, biznesa modeli, sabiedrības un nozares izaicinājumus un attīstības iespējas.