FinTech ekosistēma Latvijā: izaicinājumi un attīstības virzieni
Kas ir FinTech uzņēmums
FinTech uzņēmums ir uzņēmums, kas rada un izmanto jaunas un inovatīvas tehnoloģijas finanšu pakalpojumu sniegšanai, rada jaunus vai būtiski maina esošos finanšu produktus un pakalpojumus.
FinTech uzņēmums var veidoties kā jaunuzņēmums, kas rada inovāciju konkrētā jomā. Šis termins attiecināms arī uz tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri, piemēram, izmantojot savas platformas, piedāvā lietotājiem inovatīvus savu finanšu pārvaldīšanas veidus. Ar ātrāku, ērtāku un lētāku pakalpojumu piesaistot būtisku skaitu klientu un tādējādi stimulējot mainīties arī tradicionālās bankas, FinTech nozares pārstāvji samērā īsā laikā ir mainījuši finanšu pakalpojumu nozari.
Daži piemēri, kā inovatīvas finanšu tehnoloģijas maina finanšu pakalpojumus un finanšu tirgus biznesa modeļus.
• Blokķēdes tehnoloģiju piemērošana finanšu pakalpojumos
• Kriptovalūtu maksājumi, maiņa (stablecoins, centrālo banku digitālā valūta, virtuālā valūta)
• Operācijas par kriptoaktīviem
• Tirdzniecības operācijas un automatizēti derivatīvu darījumi
• Kapitāla piesaiste, darījumi ar akcijām, obligācijām, vērtspapīriem un citām ilgtermiņa investīcijām
• Kapitāla tirgus infrastruktūras rīki
• Datu un lielo datu analītikas programmatūras finanšu pakalpojumu sniegšanā
• Kiberrisku pārvaldība finanšu pakalpojumu sniegšanā
• Regulatīvās tehnoloģijas (RegTech) un atbilstības tehnoloģijas
• Apdrošināšanas polišu pārdošana digitālā vidē
• Apdrošināšanas polišu salīdzināšanas platformas un agregatori
• Datu analīzes programatūras apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem
• Digitālās aizdevuma platformas, kolektīvās finansēšanas platformas
• Inovatīvu tehnoloģiju pielietošana kreditēšanas modelēšanā
• Ar mākslīgo intelektu veidoti kredītreitingu rīki
• Digitālās platformas, kas nodrošina maksājumus P2P, C2B, B2B
• Maksājumu apstrādes sistēmas (processing)
• Ātrāki, vienkāršāki, integrētāki risinājumi
• Digitālie rīki, kas palīdz privātpersonām pārvaldīt savas finanses, kontrolēt izdevums un budžetu
• Investīciju konsultācijas un ieguldījumu pārvaldība, izmantojot tehnoloģijas
• Automatizētās konsultācijas (robo-advice)
Latvijas FinTech sektora raksturojums
Latvijā strādājošiem FinTech uzņēmumiem nav ģeogrāfisku ierobežojumu, un tie veiksmīgi izveidojuši uzņēmumus (filiāles) citās pasaules valstīs: Šveicē, Āfrikā, Lielbritānijā, Āzijā. Galvenās priekšrocības – zemas operacionālās izmaksas (biroju nomas maksa, darbinieku algas) salīdzinājumā ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, piekļuve vietējai banku infrastruktūrai, kapitāla piesaistes iespējas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā maksājumu pakalpojumu sniedzēju (maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu) licencēšana, kas dod iespējas bez ierobežojumiem darboties visā Eiropā.
Latvijas FinTech ainava ir diversificēta. Tajā pašlaik darbojas aptuveni 100 aktīvu uzņēmumu dažādos uzņēmējdarbības segmentos: maksājumu pakalpojumi, kreditēšanas pakalpojumi, investīciju platformu un kolektīvās finansēšanas platformu pakalpojumi, kā arī datu un analīzes pakalpojumi.
Finanšu programmatūras izstrādātāji un IT uzņēmumi, RegTech un uzraudzības tehnoloģijas ir neatņemama FinTech sektora sastāvdaļa. Arī grāmatvedības ārpakalpojumu un klientu atbalsta centri ir ekosistēmas sastāvdaļa, kas sekmē back-office funkciju attīstību, jo sniedz piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un cilvēkresursiem. Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 50 servisa centri, kas nodarbina aptuveni 15 000 darbinieku tādās jomās kā IT, finanses, biznesa atbalsts un loģistika.
Lielākie Latvijas izcelsmes finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir atzīti pasaulē un labi pazīstami individuālo un institucionālo investoru vidē. Starp zināmākajiem minamas investīciju platformas "Mintos marketplace", "Twino" un "Viainvest", aizdevumu salīdzināšanas portāls "Altero", patērētāju kreditēšanas uzņēmumi "Creamfinance" un "4finance", kā arī "Nordigen" – open banking FinTech uzņēmums, kas sniedz konta informāciju un darījumu kategorizēšanas pakalpojumus.
Citi veiksmīgi FinTech uzņēmumi turpina attīstīties, tomēr, neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas FinTech uzņēmumi pārsvarā atrodas attīstības stadijā un joprojām ir salīdzinoši nelieli.
FinTech ekosistēmu veido četras būtiskas sastāvdaļas: regulējums, infrastruktūra un tehnoloģijas, kapitāla pieejamība, izglītība un talanti.
Regulējums – iedzīvināts finanšu pakalpojumu regulējums, tai skaitā valsts nozares izaugsmes iniciatīvu politika, atbalsts jaunuzņēmumiem, novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem.
Infrastruktūra un tehnoloģijas – infrastruktūras briedums, tehnoloģiju kopienas atbalsts un valsts atbalsta instrumenti inovatīvu finanšu tehnoloģiju attīstībai.
Kapitāla pieejamība – finansiālo resursu pieejamība jaunizveidotajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, sākot no sākuma (sēklas kapitāla) līdz iziešanai tirgū.
Izglītība un talanti – finanšu pakalpojumu un talantu pieejamība akadēmiskajā vidē, spēja piesaistīt, attīstīt un noturēt talantus.
FinTech regulējums Latvijā
Eiropas Komisija 2018. gadā pieņēma FinTech rīcības plānu konkurētspējīgākas un inovatīvākas finanšu nozares attīstībai Eiropā.
Plāna galvenais mērķis ir palielināt uzraudzības konverģenci attiecībā uz tehnoloģiskiem jauninājumiem un sagatavot Eiropas Savienības (ES) finanšu nozari, lai tā gūtu labumu no jaunajām tehnoloģijām. Visiem jaunajiem ES tiesību aktiem jābūt balstītiem uz “inovācijas principu”.
Uzraudzības iestādes visā pasaulē cenšas atrast optimālu līdzsvaru starp noteikumiem, kas nodrošina atbilstošus aizsardzības pasākumus, un inovāciju ieviešanu finanšu nozarē. Latvijā atkarībā no biznesa modeļa un finanšu pakalpojumu veidiem FinTech uzņēmumus regulē un uzrauga FKTK, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) (patērētāju kreditēšana), Valsts ieņēmumu dienests (VID) (virtuālās valūtas darījumi).
Maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, kur ir noteikti maksājumu pakalpojumi, kurus ir tiesīga sniegt komercsabiedrība, kas saņēmusi FKTK licenci, kā arī gadījumi, kad maksājumu iestādes darbības sākšanai nav nepieciešams saņemt licenci un tā ir reģistrēta FKTK uzturētā iestāžu reģistrā. Esošais regulējums maksājumu jomā ir vienots ES, kas savukārt dod iespējas vietējiem FinTech uzņēmumiem pēc licences saņemšanas Latvijā darboties visā ES teritorijā. Pašlaik FKTK pārskata licencēšanas procesu, lai to padarītu iespējami ērtu un ātru. 2021. gadā ir izsniegtas divas jaunas licences.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomu regulē Regula Nr. 2020/1503, kas sāka darboties no 2021. gada 10. novembra. Jaunais regulējums nosaka principus, detalizētākas prasības par sūdzību izskatīšanu, interešu konfliktiem, nepārtrauktības plāna pasākumiem un procedūrām, par licencēšanu, saistību neizpildes rādītāja aprēķināšanu, ieguldītāju zināšanu pārbaudi un zaudējumu segšanas spējas simulāciju, par ieguldījumu pamatinformācijas lapu un par ziņošanu, ko veic pakalpojumu sniedzējs par platformā finansētajiem projektiem. FKTK saskaņā ar jauno Kolektīvās finansēšanas likumu būs kompetentā iestāde kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības reģistrācijai un uzraudzībai.
Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu regulē vairāki normatīvie akti, tai skaitā Ministru kabineta noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu, noteikumi par patērētāja kreditēšanu. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic PTAC. Jebkuram uzņēmumam, tai skaitā finanšu tehnoloģiju uzņēmumam, ir jāsaņem atļauja nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tas vēlas kreditēt patērētāju.
Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ievēro Finanšu instrumentu tirgus likumu, FKTK normatīvos noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus. 2021. gadā FKTK izsniegusi četras jaunas ieguldījumu brokeru sabiedrības licences FinTech uzņēmumiem.
Lai sniegtu virtuālās valūtas pakalpojumus, tajā skaitā tās emitēšanu, turēšanu un norēķinus, Latvijā nav jāsaņem speciāla atļauja. Tomēr pakalpojuma sniedzējam ir jāreģistrējas VID un jāievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Ja virtuālo valūtu aktīvu pārvaldītājs plāno veikt darbības, kas pielīdzināmas regulētajam tirgum Latvijā, tam attiecīgi jāsaņem kāda no piekritīgās jomas darbības atļaujām. Detalizētāka informācija atrodama FKTK skaidrojumā par virtuālo aktīvu un sākotnējā virtuālās valūtas piedāvājuma izmantošanas iespējām un piemērojamo regulējumu.
Infrastruktūras un tehnoloģiju attīstība
FKTK katru gadu veic Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku izpēti, lai noskaidrotu to izmantotās inovatīvās finanšu tehnoloģijas. Populārākais risinājums ir API saskarņu nodrošināšana, ko kredītiestādes galvenokārt izmanto atvērtām sadarbības platformām ar FinTech uzņēmumiem. Apdrošināšanas sektora pārstāvji visbiežāk izmanto API saskarnes, pakalpojumus datu mākonī, biometrijas risinājumus, bezkontakta norēķinus un lielos datus. Kā traucēkli FinTech risinājuma ieviešanai un veiksmīgai darbībai tirgus dalībnieki min regulējuma šķēršļus, piemēram, atbilstību normatīvajiem aktiem, likuma ierobežojumus, sarežģītas likuma prasības, pieredzējušu IT jomas speciālistu trūkumu tirgū, kā arī finanšu šķēršļus, piemēram, ierobežotus finanšu resursus un investīciju trūkumu (2021. gada monitoringa rezultāti.)
Salīdzinājumā ar Latviju Eiropā tehnoloģiju ieviešanas līmenis un izmantošana finanšu nozarē nodrošina būtisku ietekmi uz sektoru: 69% finanšu iestāžu ir ieviesušas kiberdrošības risinājumus, 59% izmanto lielos datus, 56% – mobilās interneta aplikācijas, un 51% izmanto mākoņdatošanu privātā mākonī. Mākslīgo intelektu ieviesuši 37%, bet blokķēdes tehnoloģijas – 31% organizāciju (skatīt ziņojumu par tehnoloģiju tendencēm finanšu pakalpojumu un banku sektorā).
Eiropas Komisija kopš 2014. gada uzrauga dalībvalstu progresu digitālajā jomā, veidojot Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI indeksu). Indekss ietver analīzi par platjoslas savienojamību, cilvēku digitālajām prasmēm, interneta izmantošanu, uzņēmumu digitalizāciju, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, tehnoloģiju integrāciju. 27 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojas 17. vietā. Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem Latvija ieņem 5. vietu, bet pēc tehnoloģiju izmantošanas uzņēmumos valsts ierindojas 23. vietā. Lielo datu tehnoloģiju izmanto tikai 8% uzņēmumu, 19% uzņēmumu veic darbības sociālajos plašsaziņas līdzekļos, bet 11% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus. Vairāk nekā pusei iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju, un no kopējā nodarbināto skaita tikai 1,7% ir IKT speciālisti (vidējais rādītājs ES ir 3,9%) (skatīt DESI indeksa ziņojumu).
Lai veicinātu finanšu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstību, FKTK ir izveidojusi divus atbalsta instrumentus – Inovāciju centru un Regulatīvo smilškasti.
Inovācijas centrs ir īpašs kontaktpunkts finanšu uzņēmumiem, lai uzdotu jautājumus par FinTech jomu un saņemtu saistošas norādes par inovatīvu finanšu produktu, pakalpojumu vai uzņēmējdarbības modeļu atbilstību licencēšanas prasībām, uzraudzībai un citiem normatīviem aktiem (tai skaitā maksājumu, AML, IT drošības, kripto utt.). Pēdējo divu gadu laikā sniegts vairāk nekā 100 konsultāciju.
Regulatīvā smilškaste ir īpašs mehānisms uzņēmumiem, kuriem biznesa modelis vai pakalpojums neatbilst esošiem Latvijas normatīviem aktiem un ES regulējamam, tāpēc uzraugošā iestāde piemēro īpašu režīmu pirms darbības sākšanas. Tā ir vieta, kur esošie vai potenciālie finanšu tirgus dalībnieki, kuru darbībai ir nepieciešama FKTK darbības atļauja (licence vai reģistrācija), var testēt vai pārbaudīt inovatīvu finanšu pakalpojumu vai biznesa modeļu atbilstību regulējumam saskaņā ar īpašu testēšanas plānu, par ko tie vienojušies ar FKTK. Regulatīvā smilškaste nav masveida pakalpojums, bet instruments, kas strādā sabiedrības interesēs, identificējot inovāciju attīstības šķēršļus un pilnveidojot regulējumu.
Finanšu tehnoloģijas tiek lietotas arī uzraudzībā. 2021. gada sākumā FKTK apstiprināja RegTech & SupTech stratēģiju līdz 2025. gadam, kas balstās uz to sistēmu attīstības dinamiku, kas izriet no ES centralizētiem lēmumiem. Uzraudzības metodes ar katru gadu kļūst sarežģītākas, būtiski pieaug strukturētu un nestrukturētu datu apjoms, palielinās nepieciešamība pēc inovatīvām tehnoloģijām. FKTK SupTech funkcijas mērķis ir, izmantojot jaunas tehnoloģijas, padarīt uzraudzības procesu efektīvāku, modernāku un automatizētāku. Paaugstinot IT pratību, FKTK nodrošina atbilstību nākotnes izaicinājumiem un prasībām. Lai samazinātu darbaspēka resursu nepieciešamību, pielietojot robotizētu procesu automatizāciju, tika ieviesti automatizēti datu pārsūtīšanas procesi, kuros datiem ir veiktas visas automatizētās kvalitātes pārbaudes.
FKTK efektivizē uzraudzības procesus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā attīstot Network analysis tehnoloģiju, kas ar matemātisko analīzi savstarpēji saistītiem notikumiem vai objektiem sniedz iespēju veidot tīkla vizualizāciju. Tas ļauj palielināt datu vērtību, bagātinot to saprotamību un interpretāciju. Savukārt finanšu tirgus uzraudzībā un atskaišu uzlabošanā tiks izmantota robotizēta procesu automatizācijas tehnoloģija, kas veic ieprogrammētas, automātiski veicamas, atkārtojošas darbības vienā vai starpprogrammatūras vidē.
FinTech infrastruktūru veido arī citi palīginstrumenti, piemēram, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ļauj ar zemām izmaksām piesaistīt talantīgākos programmētājus, izstrādātājus un saņemt valsts atbalstu līdz 45% augsta līmeņa speciālistu līdzfinansēšanai, darbojas startup vīzas instruments, ko izstrādājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, savukārt akciju opciju iespējas ļauj uzņēmumiem piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus ilgtermiņā un veicināt to motivāciju.
Kapitāla pieejamība un izaicinājumi FinTech sektora uzņēmumiem
Finanšu tehnoloģiju nozare pēdējos gados ir bijusi Eiropas lielākā kapitālieguldījumu joma, kas kopš 2014. gada riska kapitāla investīciju veidā piesaistījusi vairāk nekā 30 miljardus eiro. 2020. gada pirmajā pusē vien Eiropas FinTech uzņēmumi piesaistīja aptuveni četrus miljardus eiro, kas ir vairāk nekā visā 2018. gadā. FinTech uzņēmumu finansēšanas apjoms ar katru gadu strauji pieaug: vidējais finansējuma apjoms vienā kārtā vairāk nekā divkāršojās gada laikā – no aptuveni 11 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 25,5 miljoniem eiro 2019. gadā.
Tomēr Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir maz attīstīts. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu, Latvija ir pēdējā vietā starp ES valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Starp 20 ES un trešajām valstīm pēc investīciju apjomiem FinTech sektorā Latvija ierindojās tikai 18. vietā1. Latvijā darbojas ap 13 riska kapitāla fondu, piemēram, Change Ventures, Wise Guys Holding, Overkill Ventures, Capitalia. Vērtējot privātā kapitāla un riska kapitāla pieejamību, var secināt, ka finansēšanas iespējas ir ierobežotas gan agrīnā posmā, gan izaugsmes posmos. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi saskaras ar finansējuma piesaistes problēmām, jo Latvijā kredītiestāžu finansējums tiem nav pieejams. Pēc FKTK ekspertu novērtējuma Latvijā finanšu tehnoloģijas uzņēmumu attīstītāji sākotnējā kapitālā pārsvarā iegulda pašu līdzekļus. Papildus tam Latvijā darbojas tikai viens biznesa eņģeļu tīkls un ir zemākais investoru skaits starp Baltijas valstīm (datu avots: EBAN Statistics Compendium 2019). Esošās valsts atbalsta programmas un finansējums biznesam nav attiecināmi uz finanšu pakalpojumiem un veido plaisu jaunuzņēmumu finansēšanas ķēdē. Kvalitatīva regulējuma vide kalpo par kvalitātes zīmolu un pastiprina uzticību sektorā. Autores ieskatā, regulatīvais tvērums inovāciju attīstībā ir sakārtots, tomēr lielāki ieguldījumi, apvienošanas un sadarbības darījumi novērojami reti. Latvijas FinTech uzņēmumi ir spiesti piesaistīt finansējumu ārpus Latvijas, vienlaikus arī mainot jurisdikciju. Šī problēma veido lielāko izaicinājumu Latvijas FinTech ekosistēmas attīstībā, tā pieprasa nekavējošu uzmanību un risinājumus. Esošās valsts akselerācijas programmas būtu jāpārskata un jāizveido jaunas.
Talantu pieejamība un izaicinājumi
Neskatoties uz to, ka FinTech sfēra ir viena no straujāk augošajām industrijām, tikai 43% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (ES vidējais rādītājs – 58%), un tikai 24% ir augstas digitālās prasmes (ES vidējais rādītājs – 33%). Tehnoloģiju uzņēmumi atzīst, ka IT prasmes un resursi nav pietiekami. Tās neapmierina augošo pieprasījumu pēc zināšanām programmēšanas inženierijā un finansēs. Saskaņā ar Oficiālās statistikas portāla datiem absolventu skaits IKT jomā ar katru gadu samazinās. Eksperti vērtē, ka ik gadu studijas informācijas tehnoloģiju jomā pabeidz ap 700 jauno speciālistu, tomēr šis skaits krietni atpaliek no tā, kas nepieciešams, lai aizpildītu vakances Latvijas uzņēmumos – vismaz 3000 gadā. Prognozēts, ka līdz 2025. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem eksaktajās jomās varētu pieaugt līdz 17 000 darba roku, lai arī IKT nozare ir starp augošākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā ar vienu no lielākajiem atalgojuma līmeņiem.
Saskaņā ar DESI indeksa rādītāja novērtējumu Latvijā veidojas ne tikai pārrāvums IT speciālistu skaitā, bet arī kvalifikācijā – gan digitālās prasmes, gan programatūras prasmes Latvijā atpaliek no ES vidējām. Attiecībā uz cilvēkkapitālu Latvija ES valstu vidū ierindojas 24. vietā, un daži rādītāji pēdējo gadu laikā kritušies. Balstoties uz minētajiem datiem, var secināt, ka finanšu tehnoloģiju jomā saglabāsies augsts pieprasījums pēc IT speciālistiem.
Gan FKTK veiktajā aptaujā, gan dialogos industrijas pārstāvji uzsver kvalificētu speciālistu trūkumu. Skatoties uz tehnoloģiju attīstību un pielietošanu datu un mākslīgā intelekta jomā, kā arī digitālās transformācijas virzienā, jāatzīst, ka Latvijā salīdzinājumā ar Eiropu nav specializēto bakalaura vai maģistra grādu programmu nākotnes tehnoloģiju jomā – mākslīgā intelekta vai lielo datu jomā (Eiropā pieejamas vairāk nekā 100 specializētās programmas (skatīt bachelorsportal.com un mastersportal.com)).
Šobrīd finanšu sektora pieprasījums pēc IKT speciālistiem ir trīs reizes lielāks nekā absolventu skaits, tāpēc jāizvērtē iespēja palielināt studiju budžeta vietu skaitu un jāveido pievilcīgāki nosacījumi studentu piesaistei no ārzemēm. Lai uzlabotu kvalitāti un konkurētspēju, ir jāpārskata esošās valsts programmas, vērtējot to atbilstību inovatīvām tehnoloģijām (mākslīgais intelekts, lielie dati), kā to jau izdarījušas ES augstskolas.
FinTech sektora attīstība
Esošais FinTech ekosistēmas stāvoklis nodrošina Latvijai "sekotāja" pozīciju (dalībnieks, kas īsteno politiku sekot tirgum, vienlaikus nepieņemot lēmumus, kas var radīt riskus vai aktīvu konkurenci), par ko liecina valstu attīstības indeksi: globālais inovācijas indekss, valdības mākslīgā intelekta gatavības indekss, globālās konkurētspējas indekss, pasaules IKT attīstības indekss.
Latvijā ir ierobežots vietējais tirgus, tomēr tā varētu kļūt par starta vietu jeb smilškasti, kurā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas FinTech uzņēmumi varētu mērogot darbību vienotā regulatīvajā tirgū. Pieaug platformu biznesa modeļu pielietošana (mākoņu tehnoloģiju pielietojums, SaaS modeļu darbība, plašāku algoritmu un datu modeļu, automatizētu konsultantu, tērzēšanas robotu un automatizācijas ieviešana), tehnoloģiju attīstībai jābūt plašākam pielietojumam. Lai veiksmīgi pārveidotu FinTech ekosistēmu, nepieciešama izteikta līderība valsts pārvaldē stratēģijas realizācijā, valsts atbalsta programmas un riska kapitāla piesaiste ar fokusu uz nākotnes tehnoloģijām.
FinTech sektoram priekšā ir vairāki izaicinājumi: valsts līmenī, regulējuma līmenī, ilgtspējā un tehnoloģijās, kas izriet no ES digitālās stratēģijas.
Pašlaik top Latvijas FinTech stratēģija, un pirmo reizi valsts līmenī tiks pieņemts dokuments, kurā tiks definēti nacionālās stratēģijas attīstības virzieni, prioritātes un iesaistīto organizāciju pasākumi. FKTK un industrijas pārstāvji aktīvi piedalās Finanšu ministrijas organizētajā izstrādes procesā. Stratēģijai jānodrošina FinTech ekosistēmas attīstība ar fokusu uz tehnoloģiju pielietošanu un kapitāla un talanta piesaisti.
Kopš 2020. gada ES tiek strādāts pie MiCA (markets in crypto-assets) vienotā regulējuma, kas aizvietos valstu nacionālos normatīvos aktus virtuālo aktīvu jomā. MiCA regulējuma mērķis ir regulēt katru vērtības vai digitālu tiesību attēlojumu, kuru var koplietot vai uzglabāt elektroniski, izmantojot izkliedētās uzskaites tehnoloģiju (distributed ledger technology, DLT) vai līdzīgu tehnoloģiju. Regulējumā neietilpst virtuālie aktīvi, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvu (MiFID) un Elektroniskās naudas direktīvu (EMD) jau ir definēti kā finanšu instrumenti vai elektroniskā nauda. MiCA regulējums sekmēs sadarbību starp valstīm, nodrošinās lielāku regulatīvo noteiktību tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti pārrobežu darbībās, un palīdzēs turpmākām inovācijām un patērētāju izvēlei finanšu pakalpojumu jomā. Jauns virtuālo aktīvu regulējums palīdzēs nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, piemērot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības attiecībās starp dalībniekiem, kas iesaistīti virtuālo aktīvu darījumos.
Eiropas Komisija 2020. gada septembrī publicēja Digitālās darbības noturības regulas projektu jeb DORA (Digital Operational Resilience Act). DORA ir daļa no Eiropas Komisijas digitālās finanšu stratēģijas, kuras mērķis ir atbalstīt digitālo finanšu attīstību, vienlaikus mazinot saistītos riskus. DORA attieksies uz ļoti plašu finanšu institūciju loku, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un citiem. Svarīgi, ka DORA noteiks vairākas papildu prasības incidentu ziņošanai, drošības testēšanai un trešo pušu pakalpojumu pārvaldībai. DORA ieviešanas rezultātā arī kritisko IT trešo pušu pakalpojumu sniedzēji, tostarp mākoņpakalpojumu sniedzēji, pirmo reizi nonāks Eiropas uzraudzības iestāžu pārraudzībā, tajā skaitā ES iestādes varēs veikt administratīvos pasākumus un piemērot sankcijas IT pakalpojumu sniedzējam par neatbilstību regulējumā noteiktajām prasībām.
1 Finstar techEU pētījums "The state of FinTech in Europe, January 2021"
Raksts sākotnēji publicēts žurnāla Jurista Vārds 2022. gada 17. maija numurā.
Krasovska M. FinTech ekosistēma Latvijā: izaicinājumi un attīstības virzieni. Jurista Vārds, 17.05.2022., Nr. 20 (1234), 7.-11.lpp.
