Banku un FinTech uzņēmumu sadarbības aspekti: nozares aptaujas rezultāti

Lai veicinātu nozares izaugsmi, identificētu izaicinājumus un attīstības virzienus, Latvijas Banka 2023. gada pirmajā ceturksnī veica banku, FinTech uzņēmumu un valūtu tirdzniecības sabiedrību aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sadarbības un attīstības iespējas.

Aptaujā piedalījās 11 bankas, 31 FinTech uzņēmums dažādās darbības jomās: maksājumi, kreditēšana, IT, naudas atmazgāšanas novēršana jeb AML (anti-money laundering), investīcijas, kolektīvā finansēšana, apdrošināšana un kriptoaktīvi, kā arī 14 valūtu tirdzniecības sabiedrības.

Šajā publikācijā uzzināsiet, ko atklāj banku un FinTech uzņēmumu aptauja šādās jomās:

• darbības attīstības plāns,
• banku un FinTech uzņēmumu konkurence,
• BigTech uzņēmumu ietekme finanšu pakalpojumu nozarē,
• banku un FinTech uzņēmumu sadarbība,
• banku pakalpojumu pieejamība FinTech uzņēmumiem.

Darbības attīstības plāns

Nozīmīgai daļai aptaujāto FinTech uzņēmumu sadarbība ar bankām ir būtisks aspekts, lai īstenotu izaugsmes plānus. Šī sadarbība ir būtiska gan FinTech uzņēmumiem, kuriem bankas ir viens no lielākajiem klientiem, gan tiem, kuri izmanto banku pakalpojumus savas darbības nodrošināšanai un/vai pakalpojumu sniegšanai.

84 % jeb 26 aptaujātajiem FinTech uzņēmumiem darbības attīstības plānā ir definēta attīstība ar bankām kā sadarbības partneriem un/vai kā bankas klientam, un 10 no tiem jau ir gatavi risinājumi bankām šādās jomās:

• klientu piesaiste, izmantojot Banking as a service sadarbības tehnoloģiju;
• AML risinājumi – transakciju analīze, reputācijas pārbaude;
• Open banking (atvērta sadarbības platforma), konta informācijas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem, t.sk. bankām;
• programmnodrošinājuma produkti – tīmekļpakalpojumi, internetbanka, mobilā lietotne, klientu attiecību pārvaldība jeb CRM un biznesa procesu pārvaldība jeb BPM, ekspertu konsultācijas.

Arī sešu banku darbības attīstības plānā ir definēta attīstība ar FinTech uzņēmumu kā sadarbības partneri un/vai kā klientu. Sadarbība iezīmēta šādos virzienos:

• jaunu produktu izstrāde maksājumu, kreditēšanas, investīciju u.c. jomās;
• bankas pakalpojumu izplatīšana, iebūvējot izplatīšanu trešo pušu digitālajos risinājumos;
• maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu piesaistīšana kā bankas klientus;
• mākslīgā intelekta risinājumos balstīts kredītriska skoringa modelis, sadarbības sākšana ar klientiem tiešsaistē (online onboarding).

Bankas strādā ar plašāku produktu un pakalpojumu klāstu nekā FinTech uzņēmumi, tādējādi kopumā sadarbības svarīgumu ar FinTech uzņēmumiem savai attīstībai novērtē ne tik augstu kā FinTech uzņēmumi. Vairākums banku sadarbību ar FinTech uzņēmumiem redz kā iespēju attīstīt esošos un radīt jaunus produktus un pakalpojumus, izmantojot FinTech risinājumus. Ir arī bankas, kas piesaista FinTech uzņēmumus kā savus potenciālos klientus.

1. attēls. Cik svarīga FinTech un banku izaugsmes attīstības realizācijai ir savstarpējā sadarbība

Bankas un FinTech uzņēmumi sadarbojas jau tagad un saskata iespējas sadarboties arī nākotnē, radīt jaunus risinājumus klientiem un savas darbības nodrošināšanai.

Banku un FinTech uzņēmumu konkurence

Bankas un FinTech uzņēmumi var būt gan partneri, gan konkurenti, tāpēc aptaujā vaicājām, vai un kādās jomās šie segmenti izjūt savstarpējo konkurenci.

Vairums FinTech uzņēmumu neizjūt konkurenci ar bankām, tikai 35,5 % jeb 11 aptaujā atbildējušo FinTech uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā izjutuši konkurenci ar bankām – privātpersonu un juridisko personu kreditēšanā un maksājumu jomā.

Savukārt no 11 aptaujā atbildes sniegušajām bankām piecas jeb 45 % pēdējo trīs gadu laikā izjutušas FinTech uzņēmumu konkurenci, pārsvarā šādās jomās: privātpersonu apkalpošana, tirgotāju apkalpošana, nelielu kredītu izsniegšana, maksājumi. Lielās bankas risku, ka FinTech uzņēmumi ietekmēs iepriekšminētos pakalpojumus, lēš diapazonā no 1 % līdz 20 %, savukārt mazās bankas šo risku lēš 41 % līdz 60 % apmērā.

2. attēls. Jomas, kurās bankas izjūt konkurenci ar FinTech uzņēmumiem un FinTech uzņēmumi ar bankām

Gan bankas, gan FinTech uzņēmumi atzīst, ka FinTech uzņēmumi lielākoties spēj nodrošināt labāku lietotāju pieredzi, ātrāk pielāgoties izmaiņām, vairāk izmantot automatizētus risinājumus, tā mainot klientu priekšstatus par pakalpojumu un apkalpošanas kvalitāti. Savukārt bankām pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm ir sarežģīti un dārgi. FinTech uzņēmumi pārsvarā koncentrējas uz viena pakalpojuma vai produkta nodrošināšanu, savukārt banku priekšrocība ir spēja radīt lielāku klientu uzticēšanos un nodrošināt plašu finanšu produktu klāstu vienkopus. Apvienojot pušu labāko praksi un risinājumus, FinTech un banku mijiedarbība var radīt papildu pievienoto vērtību kopējiem klientiem. Ir liels potenciāls savstarpējai sadarbībai, radot jaunus vai uzlabotus produktus un pakalpojumus.

BigTech uzņēmumu ietekme finanšu pakalpojumu nozarē

Nav noslēpums, ka arī lielākie tehnoloģiju uzņēmumi (BigTech) pakāpeniski ienāk finanšu nozarē, galvenokārt maksājumu pakalpojumu jomā, bet pakāpeniski paplašinot savu pakalpojumu klāstu arī kreditēšanas, apdrošināšanas un citās jomās. Galvenā to priekšrocība ir lielais datu apjoms, iespēja analizēt šos datus pa nozarēm un radīt klientu vajadzībām atbilstošāko produktu vai pakalpojumu, nodrošinot visērtāko lietotāju pieredzi.

Aptaujas dati liecina, ka vairākums banku un FinTech uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā nav izjutuši BigTech uzņēmumu ietekmi savu sniegto pakalpojumu jomā. Tikai 29 % jeb deviņi FinTech uzņēmumi un 27 % jeb trīs bankas norādīja, ka izjūt nebūtisku vai netiešu BigTech ietekmi, pārsvarā maksājumu pakalpojumu jomā.

3. attēls. Finanšu pakalpojumu jomas, kurās finanšu nozares uzņēmumi jūt BigTech ietekmi

Gan banku, gan FinTech uzņēmumu pārstāvji ir vienisprātis, ka situācija laika gaitā var mainīties un BigTech uzņēmumi arvien aktīvāk var sākt izmantot iespējas, ko tiem nodrošina lielais klientu skaits, un, piemēram, sākt piedāvāt saviem klientiem produktus un pakalpojumus maksājumu un kreditēšanas jomā ar zemākām izmaksām.

Viens no aptaujātajiem FinTech uzņēmumiem atzina, ka BigTech uzņēmumiem var būt interese iegādāties tehnoloģiski attīstītākus un lielākus FinTech uzņēmumus, tāpēc FinTech uzņēmumam ir svarīgi radīt un attīstīt modernu tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj klientiem piedāvāt mūsdienīgu produktu. Savukārt cits FinTech uzņēmums saskata iespējas sadarbībā ar bankām radīt labākus risinājumus un produktus tirgum, tādā veidā nezaudējot klientus BigTech uzņēmumiem.

Banku un FinTech uzņēmumu sadarbība

Gan FinTech uzņēmumi, gan bankas atzīst nepieciešamību sadarboties, lai radītu klientiem piemērotākos risinājumus un vislabāko lietotāju pieredzi.

Aptaujas dati liecina, ka astoņas bankas jau sadarbojas ar FinTech uzņēmumiem savas darbības nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanā. Tas liecina, ka bankas kopumā ir atvērtas sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem, lai radītu jaunus vai uzlabotu esošos produktus un pakalpojumus.

No aptaujātajiem FinTech uzņēmumiem patlaban septiņi sniedz pakalpojumus un nodrošina risinājumus vietējām bankām tādās jomās kā maksājumi (tostarp skaidrās naudas izmaksa pie tirgotāja jeb cash back, maksājumu vārteja, maksājumu apstrāde), IT (tostarp Banking as a service jeb BaaS platforma, open banking, affiliate network blokķēdes risinājumi), AML risinājumi, apdrošināšana.

Viena no abu nozaru savstarpējām sadarbības formām ir white label – bankai sadarbojoties ar ārēju pakalpojumu sniedzēju, tiek izstrādāts konkrēts produkts vai pakalpojums klientu vajadzībām, kas tiek pārdots ar šo produktu vai pakalpojumu pārdodošās bankas zīmolu.

Šobrīd piecas bankas sadarbojas ar FinTech uzņēmumiem white label sadarbības formā un ir izstrādājušas šādus pakalpojumus/produktus:

• investīciju platforma;
• maksājumu karšu digitalizācija, maksājumu pieņemšana e-komercijā;
• lietotne "Ekopēda";
• internetbanka;
• maksājumu vārteja.

Izvēloties FinTech uzņēmumu, ar kuru uzsākt sadarbību, bankām svarīgākie kritēriji ir uzticamība, produktu funkcionalitāte un FinTech uzņēmumu īpašnieki un to reputācija.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem bankas saskaras, sadarbojoties ar FinTech uzņēmumiem, ir informācijas tehnoloģiju saderība.

Banku aptaujas dati ļauj secināt, ka bankas kopumā ir atvērtas sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem un plāno arī nākotne paplašināt sadarbību šādas jomās: produktu groza paplašināšana un digitalizācija, klientu pieredzes uzlabošana, izplatīšanas kanālu paplašināšana un gatavu risinājumu izmantošana standartizētās kredītprocesu daļās.

Arī FinTech uzņēmumi saskata nākotnes sadarbības iespējas ar bankām gan kopīgi, gan white label sadarbības formā, radot bankām un to klientiem jaunus pakalpojumus, piemēram:

• risinājumi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanā šī klientu loka paplašināšanai;
• IT risinājumi banku klientu piesaistei, ērtākai klientu apkalpošanai un bankas produktu paplašināšanai;
• lending-as-a-service – FinTech uzņēmums ar tehnoloģiju, datu zinātnes, piemērotu procesu un kompetences palīdzību nodrošina kreditēšanas pakalpojuma sniegšanu kādam bankas klientu segmentam, izmantojot bankas finansējumu;
• kreditēšana, kredītspējas izvērtēšana (credit scoring), investīciju produkti, kriptoaktīvi.

Kopumā vērojamas dažādas sadarbības formas starp bankām un FinTech uzņēmumiem, to apstiprina arī aptaujas rezultāti. FinTech var atbalstīt bankas, piedāvājot tām risinājumus, kas uzlabo esošos produktus un pakalpojumus vai palīdz radīt jaunus pakalpojumus. Rezultātā ieguvēji ir gan bankas, gan FinTech uzņēmumi, gan klienti, kuri iegūst kvalitatīvākus produktus un pakalpojumus un labāku lietotāju pieredzi.

Banku pakalpojumu pieejamība FinTech uzņēmumiem

Ikvienam uzņēmumam ir vajadzīgs norēķinu konts ikdienas norēķiniem. Konts var būt kredītiestādē vai pie kāda cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Nav noslēpums, ka pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas izvēlas atvērt norēķinu kontu ārvalstīs. Nereti izskan viedokļi, ka Latvijā uzņēmumiem ir grūtības atvērt norēķinu kontus un tiem liegti noteikti bankas pakalpojumi. Pēc Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 2018. gada 23. augusta ziņojuma par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti Latvijas finanšu sistēmā tika veikts “kapitālais remonts”. Līdz ar to vairākām Latvijas bankām bija jāatsakās no nerezidentu naudas apkalpošanas un jāveido jauni biznesa modeļi, kurus apstiprināja regulators. Bankas pārskatīja savu biznesa stratēģiju, saglabājot pelnītspēju un samērīgu riska apetīti. Riska apetīte bankām atšķiras, un ir bankas, kuras specializējas dažādu riskantāku nozaru nišās, ir definējušas savu riska robežu un prot šos riskus pārvaldīt.

Banku aptaujas dati liecina, ka deviņas bankas jeb 81% no 11 bankām sniedz savus pakalpojumus FinTech uzņēmumiem un sešas no tām uzskaita FinTech uzņēmumus. Trim bankām klientu vidū ir desmit FinTech uzņēmumi, divām bankām – no 20 līdz 50 FinTech uzņēmumiem, un vienai bankai klientu vidū ir 91 FinTech uzņēmums.

Bankas ir noteikušas FinTech uzņēmumu jomas, kuras tās apkalpo un kuras nē. Vairākas bankas ir atvērtas apkalpot FinTech uzņēmumus, kuri darbojas maksājumu, IT pakalpojumu un kreditēšanas jomā. Savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus septiņas bankas šobrīd neapkalpo, un tikai trīs no tām nākotnē izskata iespēju apkalpot tikai licencētus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus. Viens no iemesliem, kāpēc bankas neapkalpo kriptoaktīvu jomā strādājošus FinTech uzņēmumus, ir regulējuma neesamība, paaugstināts risks un sarežģīta līdzekļu izcelsmes noteikšana.

Tās bankas, kuras apkalpo FinTech uzņēmumus, piedāvā tiem šādus pakalpojumus: norēķinu konts, konts klientu līdzekļu šķirtai turēšanai, atvērtā sadarbības platforma jeb open banking, karšu maksājumi internetā. Šo pakalpojumus arī FinTech uzņēmumi atzīmēja kā vissvarīgākos sadarbībā ar banku.

4. attēls. Pakalpojumi, kurus banka sniedz FinTech uzņēmumiem, un pakalpojumi, kas FinTech ir svarīgi

FinTech aptaujas dati liecina, ka 45,16 % jeb 14 FinTech uzņēmumiem konti ir atvērti ārvalstu bankās vai pie ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Kā arī 48,39 % jeb 15 FinTech uzņēmumi norādīja, ka Latvijā ir grūtības atvērt norēķinu kontus bankās. Kā iemeslus FinTech uzņēmumi minēja banku kompetences trūkumu FinTech biznesa modeļos, nevēlēšanos iedziļināties un uzņemties papildu riskus. Tāpat FinTech uzņēmumi norādīja, ka Latvijas bankās ir augstas komisijas maksas par dokumentu izskatīšanu, ja īpašnieks ir ārvalstu rezidents, kā arī dokumentu izskatīšanas process ir ilgs.

5. attēls. FinTech uzņēmumiem atvērtie konti bankās

FinTech uzņēmumu vidējais vērtējums par sadarbību ar banku, kurā ir atvērts norēķinu konts, ir 6,55 skalā no 1 līdz 10, kur 1 – neveiksmīga sadarbība, 10 – ļoti veiksmīga sadarbība. FinTech uzņēmumi atzīst, ka tirgū ir arī bankas, kur šis vērtējums ir ļoti augsts – laba internetbanka, pakalpojumu pieejamība un komunikācijas stils, bet ir bankas, kur vērtējums ir zems. FinTech uzņēmumu minētie iemesli zemajam vērtējumam ir: negatīva pieredze, saņemot konta atvēršanas atteikumu, agresīvs komunikācijas stils, netiek paskaidrots iemesls atteikumam atvērt kontu, ilgstošs konta atvēršanas process, augsts cenrādis un nevēlēšanās iedziļināties sarežģītākos biznesa modeļos.

FinTech uzņēmumi, vērtējot sadarbību ar banku dažādās kategorijas, visaugstāk novērtēja ikdienas apkalpošanu: 3,68 skalā no 1 līdz 5, kur 1 – neapmierina, 5 – apmierina. Savukārt viszemāk novērtākā sadarbība ar banku ir AML aktivitāšu jomā (2,71), bankas atvērtība (2,77) un izmaksas (2,83).

6. attēls. FinTech uzņēmumu novērtējums par sadarbību ar banku (katrs sadarbības aspekts vērtēts skalā no 1 līdz 5, kur 1 neapmierina, bet 5 – apmierina)

Četras bankas pēdējo trīs gadu laikā ir paaugstinājušas komisijas maksas FinTech uzņēmumiem. Kā iemeslus sadārdzinājumam bankas norāda nepieciešamos resursus, lai veiktu padziļinātas izpētes AML jomā. 11 FinTech uzņēmumi norādīja, ka bankas komisijas maksu kāpums būtiski ietekmē un/vai sadārdzina pakalpojumu klientiem. Komisijas maksu kāpums būtiski ietekmē maksājumu pakalpojumu jomas FinTech uzņēmumus.

FinTech uzņēmumi kā vienu no iespējamajiem šķēršļiem veiksmīgas sadarbības sākšanai ar banku norādīja arī banku darbinieku kompetences trūkumu par dažādiem FinTech biznesa modeļiem. Vidējais FinTech uzņēmumu vērtējums par banku darbinieku kompetenci FinTech jomā sarunās par iespējamo sadarbību skalā no 1 līdz 10 (1 – zema kompetence, 10 – augsta kompetence) ir 6,06. 58% jeb 18FinTech uzņēmumi banku darbinieku kompetenci novērtēja diapazonā no 1 līdz 6. FinTech uzņēmumi norādīja, ka banku darbiniekiem (t.sk. AML speciālistiem) trūkst izpratnes par FinTech biznesa modeļiem, jaunākajiem risinājumiem tirgū un to tehnoloģisko pusi. Minēta arī lielo banku nevēlēšanās iedziļināties detaļās un saskatīt iespējas ārpus procedūrām. Daži FinTech norādīja uz banku stratēģijas un pieredzes trūkumu.

Savukārt 41,93% jeb 13 FinTech uzņēmumi novērtēja banku darbinieku kompetenci no 7 līdz 10 un atzina, ka ir bankas, kas ļoti labi izprot konkrēto biznesa modeli, un ir bankas, kas ne tik labi. Kopumā 13 FinTech uzņēmumi banku darbinieku kompetenci novērtēja kā pietiekamu, taču norādīja, ka bankās iztrūkst vēlēšanās iedziļināties vai arī bankās ir milzīga birokrātija. Septiņi FinTech uzņēmumi atzina, ka viņu sadarbība ar banku ir ļoti laba, arī bankas darbinieku kompetence ir ļoti laba un tie izprot konkrēto biznesa modeli.

Savukārt deviņas aptaujātās bankas norādīja, ka to darbinieki kopumā ir labi informētu par  FinTech sektoru, biznesa modeļiem un riskiem. Vislabāk informēti ir vadība, lēmumu pieņemšanā un produktu izstrādē iesaistītie darbinieki. Savukārt vismazāk informēti ir klientu apkalpošanā un pārdošanā iesaistītie darbinieki.

Bankas aktuālo informāciju par FinTech risinājumiem iegūst, saņemot sadarbības piedāvājumus no FinTech uzņēmumiem, semināros, konferencēs un forumos, kā arī no Finanšu nozares asociācijas, internetā, e-pastā un Linkedin platformā.

FinTech uzņēmumu aptauja atklāj, ka 14 FinTech uzņēmumiem ir pieredze atvērt norēķinu kontu ārvalstīs, tostarp vairākiem FinTech uzņēmumiem ir pieredze atvērt norēķinu kontu Lietuvā un Polijā.

7. attēls. Valsts, kurā FinTech uzņēmumam ir pieredze atvērt kontu

Galvenās priekšrocības, ko FinTech uzņēmumi norāda konta atvēršanas procesā ārvalstīs salīdzinājumā ar Latviju, ir ātrums, samērīgs pieprasīto dokumentu apjoms, iespējas tiešsaistē iesniegt dokumentus,  augstāks bankas darbinieku kompetences līmenis FinTech biznesa modeļos un bankas vēlēšanās iedziļināties un atvērt kontu.

13 no 31 FinTech aptaujas respondentiem ir pieredzējuši kontu slēgšanu Latvijas bankās, un 12 FinTech uzņēmumiem ir atteikta jauna konta atvēršana kādā no vietējām bankām. Tikai četriem uzņēmumiem tika paskaidrots konta atteikuma iemesls – starptautiski strādājoši uzņēmumi nav bankas mērķauditorija, maksājumu iestādes risks, banka vispār neapkalpo maksājumu iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības.

Piecas aptaujātās bankas norādīja, ka sadarbība ar FinTech uzņēmumu visbiežāk pārtraukta pēc bankas iniciatīvas un biežākie sadarbības pārtraukšanas iemesli ir: FinTech uzņēmums neatbilst bankas akceptētajam risku līmenim, FinTech uzņēmuma iekšējās kontroles sistēma nenodrošina uzņēmuma darbībai piemītošo risku pārvaldību, darījumi FinTech uzņēmumu kontos, kā arī FinTech uzņēmumu nesadarbošanās un dokumentu/informācijas nesniegšana bankai.

Galvenie izaicinājumi AML jomā, ar kuriem bankas saskaras, apkalpojot FinTech uzņēmumus, ir:

• grūtības pārliecināties par FinTech uzņēmumu ieviesto kontroļu pietiekamību un atbilstību bankas definētajai riska apetītei (norādījušas sešas aptaujātās bankas);
• sarežģīti pārliecināties par FinTech uzņēmumu kontos veikto darījumu būtību, līdzekļu izcelsmi (minējušas septiņas bankas);
• grūtības definēt un efektīvi piemērot sadarbībai ar FinTech piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju riska pārvaldībai nepieciešamos kontroles pasākumus (piecas bankas);
• grūtības izprast biznesa modelim piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju risku (piecas bankas).

Arī FinTech aptaujas dati liecina, ka viens no izaicinošākajiem jautājumiem, kas uzņēmumam jāskaidro bankām AML jomā, ir FinTech biznesa modeļa būtība un tam piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju risks (to atzīmēja 23 FinTech uzņēmumi) un kontos veikto darījumu būtība, naudas līdzekļu izcelsme (to atzīmēja 19 FinTech uzņēmumi).

Vaicātas, kas veicinātu banku pakalpojumu pieejamību FinTech uzņēmumiem, bankas norādīja šādus aspektus: nacionālais regulējums, AML rokasgrāmatas papildināšana un informatīvi un izglītojoši pasākumi. AML rokasgrāmatā būtu jāiekļauj dažādu FinTech pakalpojumu detalizēti apraksti, tostarp riski, ar kuriem šie pakalpojumi var būt/ir saistīti un to mazināšanas pasākumi; prasības un principi FinTech uzņēmumu klientu izpētei un darījumu uzraudzībai, kā arī praktiski piemēri. Būtisks ir arī regulējums darījumiem ar kriptovalūtu, līdz ar to būtu jāiekļauj arī praktiski piemēri un padomi līdzekļu avota noteikšanai, sankciju riska identificēšanai, darījumu uzraudzībai.

FinTech vides attīstība

Lai veicinātu nozares izaugsmi, gan FinTech uzņēmumi, gan bankas atbalsta abpusēju dialogu rīkošanu sadarbībā ar nozaru asociācijām. Dialogā risināmie jautājumi ir sadarbības ietvars, risku vadības jautājumi, cenu politika, aktuālās FinTech tendences pasaulē un banku interese par šiem jautājumiem, nacionālais un starptautiskais regulējums u.c. jautājumi. Abi sektori saredz nozaru asociācijas kā dialoga veicinātājus, lai FinTech uzņēmumi un bankas spētu attīstīt jaunus sadarbības modeļus.

Būtiska loma FinTech vides attīstībā ir arī regulatoram. Gan FinTech uzņēmumi, gan bankas sagaida lielāku Latvijas Bankas atbalstu, skaidrojot regulējumu. Puses no Latvijas Bankas sagaida vadlīniju izstrādi par FinTech uzņēmumu risku izvērtēšanu, izpēšu veikšanu un uzraudzību ar praktiskiem piemēriem, kā arī regulāri aktualizētu AML rokasgrāmatu. Būtiski ir arī, lai regulators organizē pasākumus tirgus dalībniekiem un piedalās galvenajos jaunuzņēmumu pasākumos, veidojot dialogu ar nozaru pārstāvjiem.

Lai FinTech vide varētu veiksmīgi attīstīties, ir ļoti svarīga arī valsts loma. To uzsver arī FinTech uzņēmumi, norādot, ka līdz šim FinTech vides attīstību bremzējusi valsts līmeņa nozares stratēģijas dokumenta neesamība, atbalsta programmu neesamība finanšu nozarei un darbaspēka pieejamības un kvalifikācijas trūkums. Šī gada sākumā valdībā tika izskatīts ziņojums par FinTech sektora attīstības stratēģiju, kas iezīmē atbildīgās institūcijas un to uzdevumus, paredz FinTech atbalstošas vides veidošanu, FinTech ekosistēmas stiprināšanu un Latvijas kā FinTech attīstības centra atpazīstamības veicināšanu ārpus Latvijas.

Tāpat FinTech uzņēmumi atzīst, ka šobrīd ir būtiski pievērst uzmanību MiCA (Regulation on Markets in Crypto Assets) regulējuma ieviešanai Latvijā, – ja Latvija spēs sevi pozicionēt kā kriptoaktīvu uzņēmumiem draudzīgu valsti, tad būs iespējams piesaistīt uzņēmumus un investīcijas. Bet jāņem vērā būtisks aspekts, ko parāda banku aptauju rezultāti, – bankas šobrīd ļoti piesardzīgi skatās uz šo nozari un nav gatavas uzņemties risku, apkalpojot šādu nozaru klientus. Tikai trīs aptaujātās bankas izskata iespēju nākotnē apkalpot licencētos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.

Vēl viens būtisks FinTech uzņēmumu priekšlikums veiksmīgai FinTech vides attīstībai ir valsts iestāžu savstarpējā sadarbība un darbinieku kompetences celšana, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku kompetences celšana par FinTech biznesa modeļiem. Tāpat  FinTech uzņēmumi labprāt redzētu valsts iestāžu speciālistu līdzdalību FinTech inkubatoros mentoru lomās.

Apkopojot aptaujas rezultātus, secināms, ka abas puses ir atvērtas savstarpējam dialogam, lai FinTech uzņēmumi un bankas spētu atrast un attīstīt jaunus sadarbības modeļus.

Latvijas Banka ir izstrādājusi aktivitāšu plānu, lai veicinātu FinTech vides izaugsmi. Latvijas Banka īsteno FinTech attīstības stratēģijas uzdevums, t.sk. organizē starpnozaru dialogus. 14. jūnijā Latvijas Banka organizēja dialogu FinTech uzņēmumu un banku pārstāvjiem un asociācijām ar mērķi diskutēt par izaicinājumiem, kas traucē nozarēm sadarboties un attīstīties, kā arī izskatīt nozaru pārstāvju priekšlikumus FinTech vides izaugsmei un īstenot tos dzīvē.

Viens no FinTech attīstības stratēģijas uzdevumiem Latvijas Bankai ir veicināt nozares izpratni par AML prasībām, līdz ar to šogad tiks papildināta AML rokasgrāmata, iekļaujot vadlīnijas FinTech risku izvērtēšanai, praktiskus piemērus un dažādus FinTech biznesa modeļus.

Latvijas Banka intensīvi strādā, lai vecinātu Latvijas atpazīstamību kā FinTech videi draudzīgu un jauniem un esošiem FinTech spēlētājiem atvērtu valsti. Arī šoruden Latvijas Banka organizēs FinTech forumu gan vietējiem FinTech ekosistēmas dalībniekiem, gan ārvalstu interesentiem. Tāpat Latvijas Banka piedalās gan vietējos, gan starptautiskos pasākumos ar mērķi sniegt kvalitatīvas konsultācijas regulējumu jautājumos, veidot sadarbību un apmainīties ar pieredzi.